Bērniņš piedzima neiznēsāts. Meitenīte. Mazāk par kilogramu. Viņa tika ievietota inkubatorā un barota caur zondi. Viņai nebija rīšanas refleksa.
Asja mēģināja sevi turēt rokās. Meitenīte taču izķepurosies un viss būs labi. Viņa bieži gāja uz bērnu palātu un ilgi stāvēja pie loga.
Dienu vēlāk tika ievesta jauna sieviete. Viņa ilgu laiku bija histērijā. Un, kad viņu aizveda dzemdēt, viss stāvs atviegloti nopūtās. Vakara procedūru laikā, kad māmiņas stāvējām rindā pēc injekcijām, Asja netīšām noklausījās medicīnas personāla sarunu. Divas sievietes blakus, tukšajā pirmsdzemdību istabā klusi sarunājās savā starpā.
– Iedomājies, viņa uz meitu pat paskatīties negribēja un atteicās barot ar krūti. Saka – “Jāsaudzē figūru”.
– Kā tad tā! Vai tiešām viņai vispār nav nemaz mātes jūtu?
– Nu kādas tur jūtas? Teju paguva no dzemdībām atgūties, kā jau uz sejas maskas lika, nagus lakoja…
LASI VĒL: Pēc apšaubāma komplimenta 40 gadu vecumā sapratu, ka pietiek tēlot jaunu dāmīti. Lūk, ko es izdarīju!
No rīta Asja aizgāja pie bērniem. Meitenīti, par kuru runāja ārsti, novietoja netālu no loga. Viņa visu laiku raudāja. Mazulīti baroja ar pudelītē sagatavotu piena maisījumu.
Sieviete piegāja pie bērnu ārsta:
-Lidija Sergejevna! Vai es drīkstu pabarot meitenīti? Man nāk piens, un es joprojām to nosmeļu.
Ārsti apspriedās un vakarā Asjai bija atļauts pabarot bērnu ar krūti.
Meitenītes māte Karina koridorā pa telefonu skaidroja attiecības ar vīru:
– Sergej, es negribu! Tu mani dzirdi? Viņa man nav vajadzīga. Es gribu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, dzīvot sev! Man jau tā nāksies ne vienu mēnesi vien figūru savest kārtībā!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
