Miega paralīze lielākā vai mazākā mērā izpaužas sekojošos veidos:
1. Pilnīgā ķermeņa paralīzē. Paralīze parasti pārņem tikai šķērssvītrotos muskuļaudus jeb, citiem vārdiem sakot, iekšējo orgānu darbība neapstājas, bet cilvēks nespēj kustēties. Mirkšķināt un kustināt acis šķietami spēj visi – tās paralizētas netiek.
2. Halucinācijās. Parasti tās ir biedējošas halucinācijas. Ja cilvēkam ir bail no rāpuļiem, tad visdrīzāk viņa halucinācijās tādi būs, bet, ja cilvēkam ir bail no nāves, tad visdrīzāk halucinācijas veidos cilvēka tēlu, kas šķietami izraisīs nāves draudus.
3. Var šķist, ka trūkst gaisa telpā. Nereti nespēja pilnvērtīgi ieelpot tiek saistīta ar halucinācijām – cilvēkam var likties, ka viņu žņaudz, lai gan cilvēki, kuri ko tādu piedzīvo, parasti pamostoties izvēdina telpu.
Lasi vēl: Slimības, kas var rasties no pārāk liela miega trūkuma – #4 šokēs!
4. Var šķist, ka piedzīvo tā saucamo “ārpus ķermeņa pieredzi”. Šī izpausme arī ir pieskaitāma pie halucinācijām, taču atšķiras ar to, ka tajās “piedalās” tikai un vienīgi pats paralizētais, piemēram, cilvēks izjūt lidošanas sajūtu, šūpošanās sajūtu vai straujas krišanas sajūtu.
5. Sāpēs. Miega paralīzes ietekmē cilvēks var izjust sāpes jebkurā ķermeņa daļā – tās var saistīties vai nesaistīties ar halucinācijām.
Visbīstamākais efekts nenoliedzami ir halucinācijām, tās spēj piebiedēt cilvēkam pat sirdstrieku. Cilvēki parasti miega paralīzes laikā cenšas kliegt vai vismaz pakustināt kādu pirkstu, bet patiesībā psihologi iesaka koncentrēties uz nomierināšanos – jo ilgāk cilvēks pretojas notiekošajam, jo ilgākas parasti ir miega paralīzes epizodes.
Avots: rd.com
