Taču jautājums, kas šķita pilnā mērā atrisināts, aktualizējās pēc dažiem mēnešiem, kad pie Kristīnes vērsās VID amatpersonas ar paziņojumu par nenomaksātu kapitāla pieauguma nodokli un nodokļa parādu par kopējo summu vairāk nekā 10 tūkstoši eiro.
Tam iemesls – pārāk aktīva iesaistīšanās savu īpašumu pārdošanā, lai norēķinātos ar kreditoriem.
Nokārto saistības un tiec pie parāda
Maksātnespējas procesā, aktīvi meklējot sava īpašuma pircēju, Kristīnei bija izdevies iegūt līdzekļus, kas ļāva simtprocentīgi dzēst kreditoru prasījumus. Īpašuma pārdošanas darījuma summa pārsniedza gan Zemesgrāmatā norādīto īpašuma vērtību, gan arī kreditoru prasīto parāda summu.
Rezultātā dažus mēnešus pēc tam, kad maksātnespējas process bija sekmīgi izbeigts, kreditoriem atgūstot visus prasītos līdzekļus, savu iespēju saskatīja Valsts ieņēmumu dienesta inspektors, kurš pieprasīja nomaksāt kapitāla pieauguma nodokli par sekmīgi pārdoto īpašumu.
Kopējais nodokļa apmērs tika aprēķināts 9492,17 eiro apmērā, bet aprēķinātā nodokļa nokavējuma nauda – vairāk nekā 600 eiro.
Būtiski, ka kapitāla pieauguma nodoklis Kristīnei būtu bijis uzrēķināts arī gadījumā, ja pēc kreditoru prasījumu 100 procentu dzēšanas, viņai pāri nebūtu palicis neviens cents.
Nodoklis ir jāmaksā ikvienam, tiklīdz īpašums tiek pārdots par lielāku summu, nekā norādīts Zemesgrāmā. Nodoklis Kristīnei būtu bijis uzrēķināts arī tad, ja īpašumam pircēju būtu sameklējis maksātnespējas procesa administrators.
Neskatoties uz to, ka maksātnespējas procesā parādniekam izdodas 100 procentu apmērā dzēst savas saistības pret kreditoriem, gadījumā, ja pārdodot īpašumu summa ir lielāka nekā Zemesgrāmatā norādītā vērtība, tiek uzskatīts, ka maksātnespējīgam parādniekam ir kapitāla pieaugums par ko jāmaksā nodoklis.
Par spīti tam, ka pat likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir definēts izņēmums, ka no kapitāla pieauguma nodokļa samaksas tiek atbrīvota persona, ja tās ienākums ir “gūts laika posmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā”.
Bet saskaņā ar VID sniegto interpretējumu, tas piemērojams tikai tiem gadījumiem, ja parādnieka saistības tiek dzēstas saistībā ar to neizpildi, bet gadījumā, ja tās tiek dzēstas izpildes rezultātā, tiek uzrēķināts nodoklis.
Tieši šādi bija Kristīnes apstākļi, skaidro zvērināts advokāts, akcentējot, ka kritiski vērtējams ir arī VID amatpersonu komunikācijas stils.
Ne vien samulsina, bet arī nobiedē
Sākotnēji par parādu Kristīne tika informēta telefoniski. Sarunas laikā VID inspektors uzstājīgi licis elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) deklarēt īpašuma pārdošanas darījumu un tajā iegūtos līdzekļus.
Lasi arī: Noskaidrots, cik liela naudas summa patiesībā izmaksāta Maligina atraitnei; Solītos 8 miljonus viņa nav saņēmusi
Pēc otrā vai trešā tāda tipa zvana Kristīne neizturēja un saskaņā ar inspektora dotajām norādēm deklarēja īpašuma darījumu EDS sistēmā. Uzreiz pēc tam sekoja inspektora paziņojums par nodokļa parādu, kā arī brīdinājums par gaidāmajām sekām, ja parāds netiks samaksāts.
nu vienkarsi debila latvija! latviesi iznicina latviesus!