Tikmēr mana mamma vienmēr atsakās no naudas, ko es viņai piedāvāju.
– Nav vajadzības, es saņemu pensiju. Manas pensijas pietiek visam, kas man vajadzīgs.
Viņa cenšas pirkt lētu pārtiku, valkā nedārgas bet skaistas drēbes un apavus.
Un tad nonākam līdz situācijai. Nesen vīramāte aizmirsa, ka viņas mazdēlam ir dzimšanas diena, un ieradās ciemos bez dāvanas.
– Ak, es aizmirsu! Nu, nav par ko uztraukties! Robertam jau viss ir. Tu vari atvērt savu rotaļlietu veikalu ar visām mantām, kas tev jau ir! – paziņoja vīramāte.
Roberts ļoti apvainojās un ar skumjām acīs sacīja:
“Vecmāmiņ, nekad vairs nebrauc pie manis!”
Vīramāte bija šokā par to, un pēc tam man aizrādīja, ka slikti dēlu esmu audzinājusi. Es sapro0tams nostājos dēla pusē un aizrādīju viņai par šo visu. Par to viņa vēl vairāk apvainojās un atsakās tagad ar mani komunicēt.
Vai tiešām es sājā situācijā esmu sliktā?