Magaskaru skārusi liels mēra uzliesmojums, kurš prasījis jau daudzas dzīvības. Speciālisti brīdina, ka šis mēra paveids izplatās arī pa gaisu, tāpēc ir daudz bīstamāks un nekontrolējamāks. Līdz ar to krietni pieaug arī riski, ka tas var sasniegt Eiropu.
Nāves gadījumu skaits mēra dēļ tikai pieaug. Oficiāli dati liecina par to, ka Madagaskarā dzīvību zaudējuši jau 165 cilvēki. Tas ir briesmīgākais slimības uzliesmojums pēdējo 50 gadu laikā.
Dati liecina, ka pēdējo trīs dienu laikā mirušo cilvēku skaits palielinājies par 15%. Zinātnieki apgalvo, ka tas jau esot krīzes punkts, tādēļ jau 10 valstīs izsludināts augsts saslimšanas bīstamības risks.
Saskaņā ar PVO statistikas datiem, pašlaik Āfrikas piekrastē vismaz 2034 cilvēki ir miruši no daudz bīstamākas nāvējošās “viduslaiku slimības” formas.
Daudzi eksperti ir nobažījušies, ka slimība var mutēties, kļūstot imūna pret pašlaik pieejamām vakcīnām, turklāt tas viss var notikt Madagaskaras uzliesmojuma zonās līdz aprīlim.
Daudzi citi ir satraukti, ka mēris var aiziet daudz tālāk par Āfrikas robežām, sasniedzot ASV, Eiropu un Apvienoto Karalisti, padarot miljoniem cilvēku neaizsargātu šīs ātri izplatošās slimības priekšā.
Eksperti brīdina, ka slimība, kas šogad uzliesmoja Madagaskarā, ir daudz bīstamāka un ar daudz biežākiem letālajiem iznākumiem.
Divas trešdaļas no saslimšanas gadījumu ir izraisījusi slimības pārnēsāšana gaisā: tā var izplatīties klepojot, šķaudot vai spļaujot, turklāt slimība nogalina cilvēku vien 24 stundu laikā.
Tas ir pavisam savādāks nekā 14. gadsimtā esošais buboņu mēris, kuru visi zināja kā “Melno nāvi”, jo tas uzbrūk valstij katru gadu un nogalina apmēram 600 cilvēkus.
Šķir otro lapu, lai uzzinātu, ko konkrēti par riskiem Eiropai saka eksperti, un kā pasargāt sevi