Madagaskaras mēra epidēmija varot sasniegt arī Eiropu, brīdina speciālisti; Šis mēra paveids izplatās arī pa gaisu

Malāvija tika pievienota to valstu sarakstam, kurā draud iespējams slimības uzliesmojums jau nedēļas nogalē, kļūstot par desmito. Dienvidāfrika, Tanzānija, Seišelu salas, Reinjona, Maurīcija, Komoru salas, Mozambika, Kenija un Etiopija jau ir brīdinātas būt gatavām.

Īstanglijas Universitātes veselības aizsardzības profesors Pols Hanters bija pirmais eksperts, kas paredz, ka mēris var pārceļot otrpus jūrai.

Viņš iepriekš ziņoja MailOnline: “Vislielākās bažas rodas tādēļ, ka slimība varētu nonākt Āfrikas centrā, tādēļ pilnīgi iespējams, ka pēcāk šo slimību kontrolēt būs pavisam grūti.”

“Ja mēs nedomāsim risinājumus tagad un tūlīt, kādā brīdī šī slimība kļūs nekontrolējama, radot ārkārtīgi smagas sekas visā pasaulē.”

Pievienojot vēl klāt jau esošajām bažām, viņš teica: “Ar ceļošanu vienmēr pastāv risks, ka slimība izplatīsies globālā līmenī.”

“Mēs nevēlamies situāciju, kad slimība izplatās tik ātri, ka to vairs nav iespējams kontrolēt. Turklāt mēs runājam vairāk pat par dienām, nevis nedēļām.”

Taču viņš ziņoja, ka ekonomiski attīstītajām valstīm būtu samērā vienkārši tikt galā ar slimību tās pašreizējā stāvoklī. Galvenais esot ievērot higiēnu un normālus sanitāros apstākļus.

Madagaskaras varas iestāžu pārstāvji brīdināja iedzīvotājus, lai tie neizrok savu mirušo tuvinieku līķus un neveic visādus rituālus, kā viņiem tas ir pierasts. Tieši šādā veidā mēris var kļūt nekontrolējams.

Starptautiskās organizācijas jau ir sūtījušas vairāk nekā miljonu antibiotiku dozu uz Madagaskaru. Tika ziedotas arī vairāk nekā 20000 respiratora masku.

Profesora Hantera bažas atkārtoja arī desmitiem zinātnieku, no kuriem daudzi ir paredzējuši, ka “neparedzamais uzliesmojums” turpinās attīstīties.

Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas profesors Džimijs Vitvorts apraksta to kā briesmīgāko slimības uzliesmojumu pēdējo 50 gadu laikā.

Sarejas Universitātes molekulārās ģenētikas speciālists Džons Džo Makfadens apgalvo, ka mēris ir “biedējoša” slimība, turklāt pārsvarā tā ir “nabadzīgo slimība”.

Viņš piebilda: “Pašlaik tā ir krīze, turklāt mēs vēl nezinām, cik smaga tā var kļūt.”

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment