Nākamajā dienā skolā pie viņas pienāca zēns Ivans. Karina viņam visu izstāstīja, ka mamma slimo, bet tante grib viņu paņemt pie sevis, kad dabūs dzīvokli. Līdz galam viņa tā arī nebija sapratusi, par ko īsti ir runa.
Ivans teica – iesim pēc mācībām pie manis, mamma gatavo garšīgas pusdienas. Karina piekrita, viņa negribēja iet mājās.
Viņam bija daudz rotaļlietu, labs dators. Viņi kopā datorā paspēlēja spēles, paēda pusdienas. Zēna māte neko nejautāja. Pēc tam atnāca tētis. Ivans viņam visu izstāstīja, ka Karinu grib kaut kur aizvest, par kaut kādu tur dzīvokli. Bet mamma viņai slimo.
Tētis neko nesaprata. Viņš teica – iesim visi kopā, varbūt mēs kaut kā varam palīdzēt Karinai. Viņi sarūpēja garšīgus saldumus Karinas mammai.
Viņa slimo, viņai vajag dārgas zāles, sacīja Karina, bet mēs tās pagaidām nevaram nopirkt. Viņa nedaudz baidījās no šī lielā onkuļa.
-Nebaidies, es nekožu, mēs vienkārši parunāsim ar tavu mammu, un es izdomāšu, kā palīdzēt.
Pie viņu mājas pagalma viņš apstājās un paskatījās, bet klusēja. Viņu sauca Sergejs. Viņš te jau kādreiz bija bijis.
No istabas varēja dzirdēt mammas balsi. Vecmāmiņas mājās nebija. Nevar būt. Sergejs ieraudzīja meitenes māti. Uz gultas gulēja sieviete, kas vien ar grūtībām līdzinājās tai skaistulei, kāda viņa bija agrāk, kad viņš viņu reiz satika.
LASI VĒL: Iedzīvotāji ir ļoti sašutuši par notiekošo PMLP
Sergejs apsēdās uz gultas. Kā tā varēja gadīties? Anna sākumā uzreiz nepazina savu pirmo vīrieti. Viņi nedaudz atcerējās savas neilgās tikšanās. Bet pēc tam Sergejs tieši pajautāja – Karina mana meita?
Anna piekrītoši pamāja, viņai bija grūti runāt. Atnāca vecmāmiņa. Izsauca ātro palīdzību un aizveda Annu uz slimnīcu.
Sergejs nolēma veikt testu. Un izrādījās, ka Karina ir viņa meita. Reizēm viņš nožēloja, ka parādījās šī meitenīte. Viņa ģimene viņu pilnībā apmierināja. Sieva bija draugs.
Annai palika arvien sliktāk. Viņas māsa pieprasīja vecāsmātes dzīvokli. Vecmāmiņa nakšņoja slimnīcā. Meitene palika viena. Un Sergejs nolēma palūgt sievai, lai meitene kādu laiku padzīvo pie viņiem. Kā Ivana draudzene. Sieva uzreiz piekrita. Tas padarīja Sergeju uzmanīgu. Parasti viņa uzdeva daudz jautājumu.
Bet Marija, Sergeja sieva, jau tāpat visu zināja. Annas māsa jau sen bija viņai visu izstāstījusi. Marija domāja, ka tas senais stāsts uz viņiem vairs neattiecas.
Anna neprasīja ne alimentus, ne prasīja atzīt meitu. Bet redz kā viss sagriezās otrādi. Brālītis Ivans atrada māsiņu Karinu.
