Atbrauca vecmāmiņa Natālija un visas rūpes uzņēmās uz sevi. Aprūpēja meitu, uzmanīja mazmeitiņu. Gatavoja, uzkopa, bet sieviete bija jau gados un viņai bija ļoti grūti.
Karina reizēm dzirdēja mammas un vecmāmiņas sarunu par to, ka nauda nekam nepietiek, zāles ir ļoti dārgas.
Bet Karinas mamma Anna jau gandrīz nespēja piecelties no gultas, un tad Karina izdomāja iet ubagot. Viņa redzēja kā reizēm pie gājēju pārejas stāv nabadzīga sieviete, bet viņai kartona kārbā met naudu.
Garāmgājēji skatījās uz šo meiteni, iespējams, gribēja viņai palīdzēt vai aizvest viņu uz aprūpes iestādi, bet viņiem tam nebija laika. Viņiem bija vieglāk iedot 20 centus un iet tālāk.
LASI VĒL: Iedzīvotāji ir ļoti sašutuši par notiekošo PMLP
Zēns, kuru viņa redzēja savā skolā, stāvēja netālu. No skata viņš bija nedaudz par viņu vecāks. Skatījās uz viņu, pēc tam aizbēga. Bet nākamajā dienā atnāca atkal un ielika vienu eiro.
Viņa ātri skrēja mājās, lai atdotu naudu vecmāmiņai, bet tur izdzirdēja sarunu. Atbrauca mammas māsa, viņas tante. Viņa runāja par vecmāmiņas dzīvokli un pieprasīja, lai tas tiek pārrakstīts viņai.
Tad viņa Karinu paņemtu pie sevis. Un vecaimātei būtu vieglāk nodarboties ar Annas ārstēšanu un kopšanu.
Karina negribēja aizbraukt. Lai arī mamma bija slima, par viņu tāpat neviena labāka nebija.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk