Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” ir saņēmusi nepieciešamo atbalstu, lai turpinātu darbu, tomēr uzņēmuma nākotne joprojām ir cieši saistīta ar straujajām izmaiņām pasaules tirgū.
Saeimas apstiprinātais 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevums ļauj lidsabiedrībai nedaudz uzelpot pēc saspringtām diskusijām un politiskās spriedzes. Šī nauda uzņēmumam bija kritiski svarīga, lai segtu izdevumus, kas strauji pieauguši dārgās aviācijas degvielas dēļ, raksta portāls lsm.lv. Tomēr šis ir tikai pagaidu risinājums, jo aizdevums valstij būs jāatdod jau pavisam drīz – līdz šī gada 31. augustam.
Vai izdosies atdot parādu laikā?
Galvenais jautājums, kas pašlaik nodarbina gan politiķus, gan aviācijas nozares ekspertus, ir uzņēmuma spēja šo naudu atpelnīt un atdot noteiktajā termiņā. “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norāda, ka vadība ir izstrādājusi konkrētu atmaksas grafiku, kas saskaņots ar padomi un tiks iekļauts līgumā. Plāns ir optimistisks – ja nepiemeklēs jauni, neparedzēti globāli satricinājumi, lidsabiedrība plāno parādu dzēst līdz vasaras beigām.
Tomēr situāciju sarežģī fakts, ka degvielas cenas ir ārkārtīgi svārstīgas. Tikai vienas dienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas par aizdevumu degvielas cena tonnā pieauga par gandrīz 100 dolāriem. Tas rada milzīgu spiedienu uz uzņēmuma budžetu, jo prognozēt precīzas izmaksas pat nedēļu uz priekšu kļūst arvien grūtāk.
Jauna stratēģija un biznesa plāns
Lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem, lidsabiedrība pašlaik strādā pie pilnīgi jaunas stratēģijas. Šis dokumentos būs gatavs maija beigās, un tajā būs skaidri redzams, kā tieši uzņēmums plāno strādāt turpmāk. Lai palielinātu ieņēmumus, tiek izskatīti visi klasiskie instrumenti: lidojumu biežuma palielināšana, biļešu cenu pārskatīšana un iekšējo tēriņu samazināšana.
Svarīgi ir atrast līdzsvaru – aviokompānija vēlas strādāt efektīvāk, tajā pašā laikā pēc iespējas mazāk ietekmējot pasažieru ceļošanas plānus. Augstās degvielas cenas liek pārvērtēt katra maršruta lietderību, taču mērķis joprojām ir saglabāt plašu lidojumu tīklu no Rīgas.
Eksperti uzsver, ka “airBaltic” nav vienkārši viens uzņēmums, bet gan būtiska visas valsts ekonomikas sastāvdaļa. Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju attīstības aģentūra ir vienisprātis, ka lidsabiedrības darbības apstāšanās radītu smagas un ilgstošas sekas. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja Katrīna Zariņa skaidro, ka “airBaltic” un Rīgas lidosta ir jāuztver kā vienots veselums.
Ja aviokompānija pārtrauktu darbību, Latvija zaudētu savu nozīmīgo lomu kā reģionālais satiksmes centrs. Lai gan teorētiski ilgtermiņā šo vietu varētu aizpildīt citas kompānijas, tas prasītu ļoti daudz laika un resursu. Ātra un efektīva aizvietošana nav iespējama dažu nedēļu vai pat mēnešu laikā, tāpēc valsts atbalsts šajā brīdī tika uzskatīts par mazāko ļaunumu.
Skatiens ziemas virzienā un investoru meklējumi
Lai gan 30 miljoni eiro palīdz risināt šī brīža problēmas, uzņēmuma gada pārskats liecina par iespējamām grūtībām ziemas periodā. Tiek lēsts, ka sekmīgai darbībai aukstajos mēnešos varētu būt nepieciešami papildu 100 līdz 150 miljoni eiro. Precīzāka summa būs zināma tikai pēc jaunā biznesa plāna apstiprināšanas maijā.
“airBaltic” vadības prioritāte tagad ir privāto investoru piesaiste. Valsts mērķis ir saglabāt kontrolpaketi jeb “25% plus vienu akciju”, bet pārējo kapitālu cer iegūt no malas. Andrejs Martinovs atzīst, ka tas būs grūts uzdevums un nekādus solījumus šobrīd dot nevar, taču darbs pie investoru meklēšanas notiek intensīvi.
Papildu vietējām problēmām virs visas Eiropas aviācijas nozares savelkas mākoņi. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra brīdina, ka Eiropā reaktīvo dzinēju degvielas krājumi ir ierobežoti un varētu pietikt aptuveni sešām nedēļām. Ja situācija tirgū neuzlabosies, tas var novest pie lidojumu masveida atcelšanas visā kontinentā.
Šādā nenoteiktības gaisotnē “airBaltic” nākas plānot savu izaugsmi un parādu atmaksu. Uzņēmums rūpīgi seko līdzi līdzi situācijai, cerot, ka vasaras sezona, kas aviācijā parasti ir ienesīgākā, palīdzēs stabilizēt finanšu plūsmu un izpildīt dotos solījumus valstij.
