Kāpēc ir svarīgi piebērt pilnu trauciņu ar zemi sējot sēklas. Daru to jau gadiem un varu apgalvot, ka šis tiešām strādā
Dārza darbu sezona ik gadu sākas ar lielu entuziasmu un vēlmi izaudzēt visstiprākos, ražīgākos stādus. Mēs meklējam labākās sēklas, piemērotāko augsni un gaidām pirmos asnus kā mazus brīnumus. Tomēr dažreiz pārlieku liela centība vai vēlme ietaupīt laiku var nospēlēt ļaunu joku ar mūsu zaļajiem pirkstiņiem.
Bieži vien sociālajos tīklos vai kaimiņu sarunās redzam paņēmienus, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet loģiski, bet auga bioloģijai ir pilnīgi sveši. Viens no tādiem ir stādu sēšana “bedrē” jeb pus iztukšotā traukā. Vai esat kādreiz aizdomājušies, kā šāda “dzīve kolbā” ietekmē auga neredzamo, bet pašu svarīgāko daļu – saknes?
Šodien es vēlos dalīties pārdomās par kādu fotoattēlu, kas man lika aizdomāties par to, ko mēs patiesībā nodarām saviem dēstiem, mēģinot it kā atvieglot sev darbu. Izpētīsim, kāpēc šķietamais “vieglais ceļš” var izrādīties visgrūtākais gan mums, gan mūsu tomātiem un baklažāniem. Fotoattēlā bija redzams mazs bazilika augs, iestādīts caurspīdīgā glāzē. Glāze tikai par trešdaļu bija piepildīta ar zemi. Stāds sēdēja tajā pilnībā, it kā kolbā. Izstīdzējis, nīkulīgs. Tas bija izpletis bālās lapiņas un gaidīja spriedumu. Ko ar to darīs tālāk?
Man šādās situācijās ir žēl augu. Bet viņu saimniekiem gribas pajautāt: “Par ko jūs paši domājāt, kad šādi sējāt? Ko plānojāt darīt? Ber klāt zemi? Bazilikam?!”
Var ieteikt pārstādīt podā normālā dziļumā. Bet tur ir tāds asns, ka tas vairs patstāvīgi nespēs nostāvēt, tas turas stāvus tikai pateicoties glāzes sieniņām. Turklāt marta mēnesis jau gāja uz beigām… Tomāti ir izturīgāki pret šādām ekzekūcijām, tos var aprakt līdz pat galotnei, lai aug no jauna. Bet arī ar tiem es vairs tā nerīkojos.
Ko dārzkopji iegūst, sējot glāzes vidū? No sarunām sapratu, ka viņi taupa augsni, traukus un laiku. Proti, iesēja uzreiz lielā glāzē. Tomātiņš aug, bet tam ber klāt zemi, kamēr tas izkļūst ārpusē. Nevajag piķēt – pārstādīt. Bet es uzreiz redzu mīnusus: šādi stādi izstīdzē. Sieniņas, lai arī caurspīdīgas, tomēr glāzes iekšpusē ir tumšāks nekā ārpusē. Starp sieniņām, glāzes dziļumā, sastāvas gaiss, ilgāk saglabājas mitrums. Ir lielāka iespēja, ka stādi aizies bojā no puves.
Kas notiek ar saknēm
Tagad zīmēšu, lai gan es to neprotu. Bet būs jādara.
To es uzzīmēju datorā! 🙂 Ceru, ka var redzēt, kā aug saknes, kad sēj glāzes dziļumā un pēc tam ber klāt zemi. Ceturtajā zīmējumā apakšā ir tikai sakne, tomāts neietilpa. Redzams, ka galvenā mietsakne ir saliekusies, sagriezusies, visticamāk, nopuvusi no mitruma apakšā vai nokaltusi no sausuma.
Jā, no zemes piebēršanas augšpusē uz stumbra aug papildu saknes. Tās baros krūmu. Bet mēs taču neļāvām augt normālām saknēm. Domāsim: kur atrodas jaunās sānsaknes? Pie virsmas. Un galvenais – tās ir īsas. Un kāds labums, ka to ir daudz? Pat pēc izstādīšanas tās aptvers nelielu zemes apjomu, tātad barības vielas un mitrumu krūmi saņems mazāk.
Kur pēc dabas ieceres būtu jāaug centrālajai saknei? Dziļumā un platumā. Tā ir gara, un arī papildu saknes uz tās ir garas. Tomēr daudziem dārzkopjiem šī galvenā, garā sakne nemaz nav vajadzīga. Kāpēc? Mums tā mācīja, ka tāpat to vajag nokniebt. Šajā fotoattēlā vismaz tikai noknieba, bet, audzējot glāzē, pat bārkstisaknei nav kur augt, tur ir tikai sānsaknes uz stumbra. Tās ir vēl īsākas.
❗ Mans mērķis nav pārliecināt pārstāt tā darīt. Es vienkārši skaidroju, kā tas darbojas. Bet jūs paši izlemiet, kas un kā ir labāk jūsu tomātiem.
Kas notiek, ja regulāri aug sānsaknes
Apberot stumbru ar zemi, pārstāj augt vai palēninās virszemes daļas augšana, tātad aizkavējas ziedēšana un ražas ienākšanās. Krūms ir pārorientēts uz jaunu sānsakņu audzēšanu uz stumbra. Tomāts piebremzē un izskatās drukns. Bet faktiski tas atpaliek no saviem brāļiem, kuri dzīvo bez pastāvīgas zemes piebēršanas. Tas ir zemāks. Tam ir mazāk lapu. Tikmēr pirmais ziedu ķekars veidojas tad, kad uz krūma ir vajadzīgais lapu skaits. Agrīnajām šķirnēm tās ir 5–6, vidējām un vēlajām – līdz pat 8–11.
Tomēr ir dārzkopji, kuriem ir vienalga par novēlotiem ražas novākšanas termiņiem, un viņi tā ir pielāgojušies. Sēj jau februārī, pavasaris viņiem ir agrs, izstāda aprīlī, tomāti nogatavojas līdz pat oktobrim. Un tad nav jādomā par to, kā jūtas saknes podos, kādas tās tur aug un ko ietekmē.
Ir arī otrs variants: sēj februārī, bet izstāda maijā vai jūnijā
Un visu šo laiku ber klāt zemi, kniebj saknes, stāda dziļāk, tur aukstumā, lai tomāti neaugtu. Mani tas visvairāk pārsteidz. Kāpēc sēt tik agri? Lai tā spīdzinātu un neļautu augt? Arī otra galējība man nepatīk – sējiet aprīlī, tomāti panāks un apsteigs marta stādus. Kādam varbūt arī apsteigs, man pat nepanāca.
Katram viss ir individuāli: klimats, šķirnes, audzēšanas veidi un vieta. Es šeit skaidroju vispārīgos tomātu un sakņu attīstības principus kopumā. 🙂
Kopsavilkums
Galvenie mīnusi, ko mēs iegūstam, audzējot no glāzes dziļuma:
-Glāzes iekšpusē ir gaisa un mitruma stāvēšana – puves un pelējuma risks.
-Galvenās saknes vietā, kura spēj izplesties dziļumā un platumā, attīstās īsas sānsaknes, kas aug uz sāniem un ne pārāk tālu.
Virszemes daļa bremzējas attīstībā, jo krūmam pastāvīgi liek audzēt jaunas saknes uz stumbra. Tas uzziedēs un sāks dot ražu vēlāk nekā tāda pati šķirne, kas audzēta bez pastāvīgas zemes piebēršanas; ķekaru aizmetīsies mazāk, jo sezona nav bezgalīga. Virsējā sakņu sistēma, lai cik bieza tā būtu, prasa biežāku laistīšanu un mēslošanu. Bez tā labas ražas nebūs.
Tomēr, sējot agri stādiem, ja ir vēlme un iespēja pastāvīgi rūpēties (sargāt no dažādām problēmām, bieži laistīt pēc izstādīšanas, mēslot), visi šie mīnusi izlīdzinās. Tā ka domājiet paši, izlemiet paši – vai jums vajag mietsakni, bārkstisakni vai tādu, kas sastāv no sānu izaugumiem uz stumbra.
Bet es dzīvoju Latvijā, Zemgalē, pie Jelgavas. Tāpēc katra siltā diena ir no svara. Un jā, mums ir sava māja, zemes gabals pie tās, bet man tik un tā ir diezgan grūti bieži laistīt un barot tomātus. Jo dziļāk un plašāk aiziet saknes, jo patstāvīgāks ir krūms. Bet tas ir no maniem novērojumiem. Kā domājat jūs: vai ir svarīgi vai nesvarīgi, kādas saknes un kā attīstās augiem?
