Kad glābēji atrada Bobu, kas piederēja Losandželosas bezpajumtniekiem, viņi atklāja, ka suņa matētā spalva ir noslēgusi asins cirkulāciju divās kājās un tās jau sākušas atdalīties locītavu daļā.
San Diego veterinārārsti amputēja skartos locekļus un izrāva lielāko daļu viņa zobu, jo tie bija sapuvuši.
Par spīti visam, pāris mēnešu laikā pēc izglābšanas, Bobs ir atlabis un viņu nemaz nevar pazīt pēc tam, kad viņam ir nogriezta netīrā un savēlusies spalva.
Viņš šobrīd izbauda dzīvi pie profesionālās kinoloģes, Meganas Lundbergas, kura apkopa Bobu, pirms viņa kopā ar vīru nolēma viņu adoptēt.
„Tiklīdz es uzzināju par Bobu, es vēlējos viņam palīdzēt ar pagaidu mājām un aprūpi,” pastāstīja Lundbergas kundze.
„Dzīvnieku glābšanas centra direktore nosauca suni par Apbrīnojamo Bobu. Bobs nedēļu pavadīja kopā ar mums, mūsu diviem Sibīrijas haskijiem un diviem kaķiem. Mēs viņam devām vietu, kur mierīgi atpūsties un atlabt, mēs viņu mīlējām un lutinājām, pirms viņam paredzētā veterinārārsta apmeklējuma. Bobs turpināja atlabt. Viņš sāka spēlēties un skriet,” pastāstīja Lundberga.
„Bobs apciemoja cilvēkus ar īpašām vajadzībām, un viņam tika nozīmēta vizīte bērnu onkoloģijas nodaļā, bet tad viņš pats pēkšņi saslima. Viņš vairākas nedēļas pavadīja pie veterinārārsta, viņi veica analīzes un atklāja, lielu infekcijas izraisītu augoni mutē. Mēs domājām, ka tās būs Boba dzīves ceļa beigas, bet, par laimi, viņš izrādījās cīnītājs, un atteicās padoties. Viņš pilnībā atveseļojās, lai arī zaudēja vēl vairāk zobu.”
„Viņš ir iejuties pie mums, un viņš mīl dzīvi. Viņš ir rotaļīgs, priecīgs un ļoti gudrs. Viņš ir iemācījies sēdēt un apgulties.”
„Mēs sākām doties dažādos piedzīvojumos un visur, kur dodamies, mēs pastāstam Boba apbrīnojamo stāstu.”
Lundbergas kundze ir mēģinājusi Bobam atrast protēzes, bet kāja ir amputēta tik augstu, ka augšstilbs nav pietiekami liels, lai pie tā varētu piestiprināt protēzi.
„Bobs nebija pelnījis tikt iemidzināts tādēļ, ka ir vecs vai tādēļ, ka viņš netika kopts. Viņam bija nožēlojama dzīve, bet, nu tas viss ir mainījies.”
„Pateicoties Dzīvnieku kontroles dienesta policistiem, patversmei un veterinārārstiem, viņš necieš un nav nožēlojams. Jā viņam trūkst divu kāju, tomēr, ir tikai pāris lietas, ko viņš nevar izdarīt.”
„Viņš dodas īsās pastaigās un pat diezgan ātri skrien. Viņam nekas nesāp un viņš ir laimīgs.”
„Nedz Bobs, nedz mēs jūtamies bēdīgi. Viņš bija pelnījis otru iespēju, viņam bija jāuzzina kā ir būt mīlētam un cik laba var būt dzīve.”
Visu cieņu suņuka aprūpētājiem un it sevišķi jaunajiem saimniekiem !