Nemīlu savus mazbērnus, viņi man ir kā sveši un neko nevaru ar to padarīt

Jūs, visticamāk, domāsiet, ka tas ir mežonīgi. Visticamāk, mani vārdi skanēs briesmīgi, bet es pret saviem mazbērniem attiecos vienaldzīgi.

 

Bet mazdēli man ir divi, – ar savu draudzeni dalījās Tatjana Petrovna. – Es nevaru paskaidrot, kāpēc tā. Iespējams, tas saistīts ar vedeklu, bet, precīzāk, ar mūsu savstarpējām attiecībām.

LASI VĒL: Plēpis stāsta par pansionātā dzirdētajām un redzētajām šausmām

Mums nav tās siltākās attiecības. Un tā tas izveidojās vēl pirms pirmā mazbērna parādīšanās mūsu ģimenē. Kā man šķiet, viņa vienmēr gribēja paņemt mūsu dzīvokli.

Nu, labi, nevis paņemt, bet samainīties. Viņi ar dēlu dzīvo vienistabas, bet es ar savu vīru trīsistabu dzīvoklī.

Un, kad viņa iznēsāja otro bērnu, vedekla man ne reizi vien deva mājienus par to, ka nepieciešams pamainīties dzīvokļiem.

 

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment