“Ēkas vienmēr piesaistījušas manu uzmanību. Kad mēs atradām šo Džordža laika fasādi, sapratām, ka tā ir mūsu iespēja,” stāsta Keita.
“Ēka bija nolaista, netīra, šausmīga un spokaina, bet mēs katru dienu nācām šurp un iztēlojāmies, kā tā varētu izskatīties.
Tagad tā ir pabeigta, un mēs esam lepni par paveikto. Mums patika, ka varējām šajā Džordža laika namā ielikt koka logus un padarīt to tādu, kādai tai vajadzētu būt.”
Lasi arī: Darbs ārzemēs – iegūta nauda, zaudēta veselība un ģimene; Skaudri pieredzes stāsti
Pāris šo īpašumu iegādājās 2011. gada septembrī par 1 milj. mārciņu.
Domājams, ka ēka piederējusi kādai Džordža laika ģimenei, bet vēlāk, Otrā pasaules kara laikā tā nonāca valsts īpašumā un tika sadalīta divās daļās.
Zeme joprojām tika izmantota un apstrādāta pašvaldības vajadzībām, taču ēkas bija pilnībā pamestas.
Kad pāris ieguva plānošanas atļauju, viņi to iztīrīja un nojauca atdalošo sienu.
Ar arhitektu palīdzību, viņi galvenajai ēkai pievienoja sānu piebūves un tās savienoja ar otru ēku, kur agrāk bija govju slaukšanas zāle.
Lasi arī: Darbs ārzemēs – iegūta nauda, zaudēta veselība un ģimene; Skaudri pieredzes stāsti
Viņiem palīdzēja arī komanda ar 30 elektriķiem, apmetējiem un mūrniekiem, un projekts tika pabeigts 2014. gada augustā.
Avots: www.mirror.co.uk
Tevi noteikti interesēs
- Večuks pie veikala ”Depo” man katru dienu dāvināja margrietiņu- vēlāk piebrauca limuzīns un šoferis man pasniedza dīvainu paciņu
- Ielaidu dzīvot māsu ar ģimeni savā Rīgas centra dzīvoklī, tomēr drīz vien saņēmu kaimiņu sūdzības; skaidroju gūtās mācības un situāciju
- Modris mani nosauca par “izēdāju” ‒ kāda bija summa uz Rimi čeka, kas izraisīja nesaskaņas un gala risinājums
- Vīra Rūdolfa radinieki uzradās bez brīdinājuma: “Mēs padzīvosim pie jums nedēļu” – lūk, kas notika tālāk
- Mana bijusī sieva atsūtīja mūsu meitu pie mums uz Jauno gadu ar zīmīti kabatā – izlasījis to es pamatīgi apmulsu
- Banāni vairs nebrūnēs tik ātri, ja glabājot tiem pievienosi vienu pavisam vienkāršu virtuves lietu





















