Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurore Daina Stirāne nolēmusi noraidīt prasību par morālo kompensāciju un neiegūto kaņepju sviestu, bet piedāvā vien kompensēt zaudējumus par neiegūtām sēklām 27,23 eiro.
Prokurore savu lēmumu pamato ar to, ka policisti nav pārkāpuši kriminālprocesa likumu vai citus normatīvos aktus, kaut gan vēlāk izrādījies, ka kratīšana (kaņepju paņemšana) bijusi nepamatota, līdz ar ko pienākas kompensēt zaudējumus. Vienlaikus D. Stirāne uzsver, ka kratīšana bijusi likumīga un kalpojusi leģitīmam mērķim, sabiedrības labā. 2018. gadā Latgalē brīvā dabā no desmit atklātajām kaņepju audzētavām tikai Dz. Bruzgules kaņepes nesaturēja narkotiskas vielas, tādējādi tas esot bijis netipisks gadījums.
Izvērtējot dokumentus, prokurore konstatējusi, ka pensionāres tiesību aizskārums nav bijis smags, nav pierādīts, ka kratīšana izraisījusi ilgstošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai.
Turklāt Valsts policija atvainojusies Dz. Bruzgulei gan personiski (Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Pastars telefoniski, Rēzeknes iecirkņa kārtības policijas nodaļas priekšnieka vietnieks Aldis Saukāns klātienē), gan publiski (Valsts policijas mājaslapā un medijos), kas nozīmējot, ka nemantiskais kaitējums ir atlīdzināts.
Rēķinot materiālo kaitējumu, prokurore norāda, ka tirgus cena nežāvētām kaņepju sēklām ir aptuveni divi eiro kilogramā, tāpēc prokurore cenu noteica 2,5 eiro, kas ir pa vidu tirgus cenai un Dz. Bruzgules norādītajai. Kopā tad neiegūtās sēklas sanāktu par 27,23 eiro.
Savukārt 1089 eiro kompensācijas prasība par kaņepju sviestu prokurores ieskatā noraidāma pilnībā, jo likums neparedz kompensēt vērtību produktam, kas vēlāk varētu tikt pagatavots no kaņepju sēklām. Prokurore arī aprēķinājusi, ka pensionāre par 1089 eiro būtu varējusi nopirkt 54,45 kilogramus kaņepju sviesta. Tā kā Dz. Bruzgule norādījusi, ka kaņepju sviestu lieto pašpatēriņam, pastāvot šaubas, vai viņa vispār varētu patērēt šādu kaņepju sviesta daudzumu.
Pēc Ģenerālprokuratūras šādas atbildes saņemšanas Dz. Bruzgule apsver vērsties tiesā: “Esmu pazemota. Joprojām uzskatu, ka morāli un fiziski cietu un ciešu joprojām.”
Iesniegumā Ģenerālprokuratūrai pensionāre norādīja, ka “policijas nepārdomātā un agresīvā procedūra ir iedragājusi viņas veselību – ikdienā vairs nespēj iztikt bez nomierinošiem medikamentiem, kuru lietošanas rezultātā ir nogurums, miegainība, darba spēju zudums, bezmiegs”.
Kā jau iepriekš rakstījām – un uz to norāda arī prokurore D. Stirāne – Valsts policija turpmāk nolēmusi mainīt metodi līdzīgās ar kaņepēm saistītās situācijās, lai nenodarītu kaitējumu, ja beigās izrādās, ka kaņepes nesatur aizliegtas vielas. Kāda tieši būs šī pārbaudes metode, policija atsakās komentēt – lai ļaunprātīgie kaņepju audzētāji tam jau iepriekš nebūtu gatavi.
