Portāls la.lv un viņu sadaļa veselam.lv izpētījuši cilvēku ķermeņa un prāta sajūtas brīdī, kad persona nomirst desmit dažādos veidos. Lai arī raksts var šķist baiss, tomēr tas sniedz interesantu ieskatu cilvēka fizioloģijā un reakcijā.
Noslīkšana
Nāve iestājas dažādos veidos, taču katrā ziņā tās pamatu pamats ir skābekļa trūkums smadzenēs, un šajā aspektā praktiski ir vienalga, tieši kāda iemesla dēļ tas notiek. Ja ar jebkuru mehānismu pārtrauc apgādāt asinis ar skābekli un nodrošināt to pieplūdi smadzenēs, cilvēks zaudē samaņu vidēji aptuveni 10 sekunžu laikā, bet nāve var sekot dažu nākamo minūšu laikā. Tostarp sajūtas, nomirstot dažādos veidos, gan var atšķirties.
Parasti, saprotot, ka viņš zaudē cīņā ar ūdeni, cilvēku pārņem panika un sākas izmisīga ķepurošanās cerībā nokļūt virspusē. Šī stadija parasti ilgst vidēji no 20 līdz 60 sekundēm. Kad upuris sāk neglābjami grimt, viņš vēl maksimāli ilgi neizelpo – 30–90 sekundes. Pēc tā gaisa vietā seko noteikta daudzuma ūdens ieelpa, cilvēks sāk rīstīties un iekampj vēl vairāk ūdens. Tas plaušās bloķē gāzu apmaiņu smalkajos audos, kā dēļ iesākas pēkšņa patvaļīga rīkles muskulatūras saraušanās jeb reflekss, ko dēvē par laringospazmām. Rodas neizturama plēšanas un dedzināšanas sajūta krūtīs, pēc kā vienā mirklī iestājas miera sajūta, kas liecina par apziņas zaudēšanas sākumu skābekļa pieplūdes nepietiekamības dēļ, kas, visbeidzot, noved līdz sirds darbības pārtraukšanai un smadzeņu nāvei.
Sirdstrieka
Lielākā daļa upuru tad parasti nesteidzas pēc palīdzības, nogaidot vidēji 2–6 stundas. Vissarežģītāk ir ar sievietēm – viņas biežāk izjūt kaut ko līdzīgu elpas trūkumam, kas izpaužas kā sāpes žokļu rajonā vai slikta dūša, taču galvenokārt uz to īpaši nereaģē. Bet šī kavēšanās bieži vien arī ir nāves iemesls. Statistika liecina, ka lielākā daļa cilvēku, kas nomiruši sirdstriekas rezultātā, vienkārši nav paspējuši nokļūt līdz slimnīcai, un viņu nāves iemesls parasti ir sirds aritmija. Aptuveni 10 sekundes pēc sirds muskuļa darbības apstāšanās cilvēks zaudē samaņu, bet aptuveni pēc minūtes viņš jau ir miris.
Noasiņošana
Asins zaudēšanas rezultātā cilvēks var nomirt burtiski dažu sekunžu laikā – ja pārtrūkusi aorta, proti, galvenais no sirds nākošais asinsvads. Par tā iemeslu visbiežāk kļūst kritiens no liela augstuma vai autokatastrofā gūti ievainojumi. Nāve var iestāties pēc vairākām stundām, ja bojāta kāda cita artērija vai vēna. Šajā gadījumā cilvēks parasti iziet vairākas stadijas. Vidēji pieaugušam cilvēkam ir pieci litri asiņu. 1,5 litru zaudēšana izraisa pastiprinātu vājumu, slāpes, aizdusu un trauksmes sajūtu. Zaudējot divus litrus asiņu, jau sākas galvas reiboņi, apjukums un cilvēks strauji ieslīgst bezsamaņas stāvoklī.
Nāve ugunī
Uguns un dūmi svilina uzacis un matus, dedzina rīkli un elpošanas ceļus, laupot iespēju elpot. Apdegumi savukārt caur sāpju nervu ierosinātājiem ādā izraisa spēcīgas sāpes. Apdegumu laukumam pieaugot, sāpju sajūta samazinās, taču nepazūd pilnībā. Trešās pakāpes apdegumi nenodara tik lielu kaitējumu, kā otrās pakāpes radītās rētas, jo virsējās kārtas nervi jau ir iznīcināti. Vairāki izdzīvojušie ar nopietniem apdegumiem vēlāk pauduši, ka praktiski nav jutuši sāpes, kamēr vēl joprojām atradās apdraudējumā vai nodarbojās ar citu glābšanu, taču, tiklīdz adrenalīns un šoks pamazām atkāpās, nežēlīgās sāpes atkal ātri atgriezās.
Lasi arī: 12 psihologa padomi, kuri dažiem varētu šķist pārāk skarbi
Galvas atdalīšana
Nāves sods ar galvas atdalīšanu no ķermeņa skaitās viens no vismazāk sāpīgajiem nonāvēšanas paņēmieniem, vien ar atrunu: ja bende ir profesionālis, viņa ierocim ir nevainojami ass asmens, kā arī upuris tajā mirklī nekustīgi sēž. Par pilnīgāko un savā ziņā “humānāko” galvas nociršanas tehnoloģiju kopš 1792. gada joprojām uzskata giljotīnu. Iespējams, tas patiešām ir ļoti ātrs process. Tiesa, upuris apziņu nezaudē tūlīt pēc tā, kā ir pārcirstas viņa muguras smadzenes.
20. gadsimta 90. gados veiktie eksperimenti ar žurkām apliecinājuši, ka pēc galvas noripošanas smadzenes paliek dzīvas aptuveni 2,7 sekundes, jo tās vēl spēj patērēt galvā esošo asiņu skābekli. Bet, ja to pārrēķina cilvēka ekvivalentā, sanāk jau veselas 7 sekundes! Un, ja vēl gadās kāds misēklis izpildījumā, sāpju un citu sajūtu izbaudāmā buķete laikā var ievērojami palielināties.
Piemēram, kā vēsta hronikas, 1541. gadā kāds nepieredzējis bende Solsberijas grāfienei Margaretai Polai iecirta dziļu brūci līdz plecam, kā rezultātā viņa pielēkusi kājās un spazmatiski lēkusi prom no soda izpildes vietas. Nesekmīgais bende centies viņu noķert, skrējiena laikā veicot vēl 11 (!) nekvalitatīvus cirtienus, kamēr nelaimīgā beidzot nomirusi.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk