Ja mēs ceram ar uzslavu par labu darbu palīdzību panākt to, lai bērns neuzvestos slikti, tad mums jāsaprot, ka tas, visticamāk, nedarbosies ilgstoši. Alternatīva – nodarbošanās ar bērnu, lai noskaidrotu tādas uzvedības iespējamos iemeslus.
Ja bērns dara kaut ko, kas traucē pārējiem, tad vajadzētu apsēsties viņam blakus un pajautāt: “Kā tu domā – vai mēs varēsim atrast izeju no šīs sarežģītās situācijas?” Tas, iespējams, būs daudz efektīvāk nekā draudi vai mēģinājumi uzpirkt ar dāvanām, glaimiem. Šī metode palīdzēs bērnam iemācīties tikt galā ar problēmām un parādīt viņam, cik mums ir svarīgas viņa domas un jūtas.
Protams, šis process prasa laiku, talantu un drosmi. Kad bērns uzvedas atbilstoši mūsu vēlmēm, mēs viņam pametam: “Malacis!” Ko mēs varam teikt bērnam, kad viņš izdarījis ko patiešām iespaidīgu? Apsveriet trīs iespējamos variantus:
Neteikt neko
Daži cilvēki uzskata, ka laba uzvedība obligāti ir “jānostiprina”, jo dvēseles dziļumos tic, ka tā varētu būt tikai laimīga sakritība. Ja bērnos sākotnēji ielikts ļaunums, tad jā, lai kļūtu labi, viņiem vajadzīgs mākslīgs iemesls (proti, saņemt mutisku atlīdzību). Bet, ja tāds cinisks uzskats nav pamatots (un daudzi pētījumi liecina, ka tas tā ir), tad uzslava nav tik ļoti nepieciešama.
Pasaki, ko redzi
Vienkāršs izteikums bez novērtējuma (“Tu pats uzvilki kurpes” vai pat “Tu to izdarīji”) parādīs bērnam, ka viņš ir pamanīts. Tas arī ļaus viņam lepoties ar paveikto. Dažos gadījumos ir lietderīgi sīkāk aprakstīt redzēto. Ja bērns glezno, vari sniegt atgriezenisko saiti (bez vērtējuma) par to, ko redzi: “Tas gan ir milzīgs kalns!” vai “Šodien gan tu esi izlietojis daudz violeto krāsu!”
Ja bērns izrādījis rūpes vai bijis dāsns, vari pievērst viņa uzmanību tam, kādu iespaidu rīcība radījusi: “Paskaties uz meitenītes seju! Šķiet, ka viņa ir ļoti priecīga, jo tu iedevi viņai savu sviestmaizi!”
Lasi arī: Veģetatīvā distonija liecina par veseluma svārstībām un ekstrasensoru potenciālu, stāsta dziednieks Peipiņš
Runā mazāk, jautā vairāk
Kāpēc nepajautāt bērnam, ko viņš domā par savu zīmējumu, tā vietā, lai stāstītu, kas zīmējumā tev patika visvairāk? Jautā: „Ko uzzīmēt bija visgrūtāk?” Iespējams, tā tu veicināsi viņa interesi par zīmēšanu. Sakot “Malacis!”, kā jau noskaidrojām, var iegūt tieši pretēju efektu.
Tas nenozīmē, ka visi komplimenti, pateicība, visas sajūsmas izpausmes ir kaitīgas.
Jāapzinās, kas mūs vada, kad vārdos ieliekam to vai citu nozīmi (patiesa prieka izpausme ir labāka par spēcīgu vēlmi kontrolēt bērna turpmāko rīcību), kā arī tas, kādu efektu vēlamies panākt. Vai mūsu reakcija palīdz bērnam sajust, ka viņš kontrolē savu dzīvi, vai arī viņš pastāvīgi atskatīsies uz mums, meklējot atbalstu?