Kotletes ir populārs ēdiens daudzās kultūrās visā pasaulē. Parasti tās gatavo, sasmalcinot gaļu vai citus produktus un veidojot plakanas formas, ko tad cep cepeškrāsnī vai pannā. Kotletēm ir daudz dažādu variantu atkarībā no valsts vai kulinārijas tradīcijām.
Parasti kotletes gatavo no malcētas gaļas, piemēram, liellopa, cūkgaļas, vistas vai zivīm. Tos var sajaukt ar olām, maizi vai rīsiem, kā arī garšvielām un sīkumiem, lai uzlabotu garšu. Dažādas kultūras pievieno savas unikālās garšvielas un sastāvdaļas, tādējādi radot dažādas receptes un garšu kombinācijas.
Kotletes var pasniegt dažādos veidos – kā galveno ēdienu ar garnējumu no dārzeņiem vai kā sastāvdaļu dažādos ēdienos, piemēram, burgeros, sendvičos vai arī kā papildinājumu pie galda ar mērcēm vai sālījumiem.
Kotletēm ir plašs pielietojums gan ikdienas virtuvē, gan īpašos svētkos. Tās ir viegli pagatavojamas un piedāvā daudzveidīgas iespējas, lai apmierinātu garšas kārpiņas dažādu gaļas ēdienu mīļotājiem.
Šodien vēlos padalīties ar bērnības skolas kotlešu recepti pēc skolas pavāra knifiem. Atšķirība starp šīm kotletēm bija tāda, ka baltmaizes vietā tām pievienoja melno rupjmaizi.
Lai gan tām tiek pievienots daudz maizes, tās ir ļoti garšīgas, sulīgas un pēc garšas nesalīdzināmas ar ierastajām kotletēm. Gatavojiet un atcerieties šo pazīstamo garšu no bērnības!
Sastāvdaļas
Maltā gaļa – 600g.
Melnā rupjmaize – 370g.
Ūdens – 200 ml.
150 ml maltas gaļas
Sāls – 1/2 tējk
Sīpoli -2 gab.
Ķiploki – 3-4 daivas
Šķir otru lapu, lai uzzinātu pagatavošanas gaitu
Tevi noteikti interesēs
- Ekspertu verdikts: kādam jābūt “Atvaras” tērpam un skatuvei, lai Latvija iekļūtu Vīnes TOP 10 Eirovīzijā
- ‘”Pie manis pienāca svešs cilvēks un lūdza palīdzēt viņam izņemt naudu no bankomāta” – tomēr es pārāk vēlu sapratu, ka tā bija kļūda
- Aleksejs ne tikai spēja izvilkt Sarmīti no visām problēmām, bet arī uzdāvināja viņai milzīgu likteņa dāvanu (15.daļa FINĀLS)
- Ziemas varenība strauji beigsies: sinoptiķi marta vidū prognozē negaidītu siltuma vilni un atklāj cik grādu gaidāms
- “Ja mani notur likumsargi es parasti pirmais kāpju ārā, kaut zinu, ka par to var sodīt”: kāpēc tikai gudri autovadītāji tā dara
- Znots nopirka Dacia, bet es — Škodu, pēc 80 000 km mēs abi sapratām, kurš no mums bija pieļāvis kļūdu








