Vēlos padalīties ar kādu stāstu, ko nācās pirms kāda laika pašam piedzīvot. Vakarā no darba devos mājup un nolēmu iegriezties kādā kafejnīcā pēc kafijas.
Pie kases bija izveidojusies rinda (pirmā rindā stāvēja kāda tantīte, kura izskatījās pēc bezpajumtnieces vai arī ļoti nabadzīgas kundzes, tad bija divi jaunieši, kāds pusmūža kungs un pēdējais rindā biju es). Vecā tantīte palūdza pārdevējam ieliet viņai karstu ūdeni, jo viņa esot drausmīgi pārsalusi.
No sākuma domāju, ka pārdevējs kundzītei atteiks un palūgs doties prom no viņu kafejnīcas, bet es kļūdījos.
Lasi vēl: Īsta mīlestība vēl pastāv – tiešsaistes mīlasstāsts kafejnīcā starp darbiniekiem!
Šķir lapu tālāk, lai turpinātu lasīt stāstu!
Pareizi. Nav ko laist veikalos pārlieku izlutinātus jaunekļus. Viņi neciena citus. Viņus vajadzēt līdz bezsamaņai piekaut par šādu nekaunību. Vajag lai pret viņiem kāds izturas tāpat, lai viņi iemācās cienīt citus.