Ieguldām visu apgrozījumu
Linda Grīnberga, Laimoņa Onzula meita, uzņēmuma valdes locekle: – Savu pirmo kravu eksportam es iztirgoju telefona būdiņā Madonā. Fiksētā telefona mums nebija, bet mobilie sakari toreiz bija nenormāli dārgi, tāpēc zvanīju uz Vāciju no taksofona. Tā kā labi runāju vāciski, andele sanāca. Kopš tā laika pagājuši kādi astoņpadsmit gadi, un nu jau vienā dienā saražojam 40 m3 logu sagataves 20 000 eiro vērtībā.
Tur, kur tagad strādājam, sovhoza laikos bija fermu komplekss ar visām skābbarības bedrēm. Bet mūsu jaunais cehs atrodas vecā siena šķūņa vietā. Sākumā nopirkām pusi no šīm mājām, tad pa diviem trim gadiem vēl kādu. Nu jau esam apguvuši kādus 8 ha, bet, lai attīstītos, visu laiku pērkam klāt. Dažādi gājis, un jahtas mums joprojām nav. Pagājušajā gadā attīstībā esam investējuši summu, kas vienāda ar gada apgrozījumu. Reti kurš uzņēmums attīstībā iegulda tādu naudu.
Pērn esam sākuši ražot divas inovatīvas lietas – iekšdurvis, kas tiek gatavotas no mazākas kvalitātes koksnes, uzlīmējot tām kā finierējumu augstākas kvalitātes koksni. Izskatās kā no ozola, taču iekšā ir priede. Līdz ar to saglabājam uzticību masīvkokam, tomēr produkta cena ir konkurētspējīga. Pagaidām pārdodam reģionā. Mūsu mērķis – vispirms vietējie lielveikali – “K-Rauta”, “Depo”, tad eksports.
Otrs jaunais produkts – līmētās konstrukcijas bloki fasāžu siltināšanai. Tas nozīmē, ka ēkas var siltināt, izmantojot jau gatavas fasādes. Šāds variants ir vispiemērotākais sabiedriskām ēkām, skolām un bērnudārziem, kur viss jāpaveic ātri, vislabāk brīvdienās, lai būvlaukuma juceklis ilgstoši neradītu neērtības. Ārzemēs šo laika ieguvumu novērtē augstāk, Latvijā vairāk nekā ērtības vērtē izcenojumu.
Šī ideja mums radās kopā ar MEKU. Ne par vienu materiālu Latvijā nav veikti tik pamatīgi pētījumi. Tehniskie dati tiek vākti arī pašlaik, un pēc gada redzēsim, vai pildījums ir nosēdies un kas notiek ar mitrumu.
Ejam pretim nākotnei
Laimonis Onzuls: – Mēnesī pārstrādājam 6 – 7 tūkstošus m3 koksnes. Aptuveni divas trešdaļas nāk no valsts mežiem, pārējais no privātajiem meža īpašniekiem, arī no Lietuvas. Esam AS “Latvijas valsts meži” stabilitātes klienti. Lai šo statusu noturētu, tur jāizlien kā kamielim caur adatas aci. Baļķu uzmērīšanai jānotiek uz līnijas, kurai jāatbilst konkrētiem nosacījumiem, neatkarīgajam uzmērītājam jānodrošina atbilstošs mikroklimats.
Viena no galvenajām uzņēmuma vērtībām ir darbinieki. Liela daļa strādājošo strādā desmit un vairāk gadu. Cilvēki ir uzticami un noturējuši uzņēmumu arī grūtos laikos. Kadru mainība? Kādi 70 – 80 procenti ir stabili, pārējie mainās.
Linda Grīnberga: – Mēs strādājam ar lielajiem baļķiem – 28 cm diametrā un resnākiem. Tas ir piemērotākais materiāls, bez zariem, kas der logiem un durvīm. Ar šādiem baļķiem mēs varam nopelnīt visvairāk. Taču pamazām gatavojamies, ka izejmateriāls kļūs tievāks, jo resnajā segmentā diametra samazinājumu jau izjūtam. Iegādājāmies iekārtas, kas gan logu sagataves, gan konstrukcijas siltumizolācijas paneļiem, izgriežot no izejmateriāla defektus, ļauj ražot no aizvien tievāka izejmateriāla. Mēs pamazām ejam pretim nākotnei.
Laimonis Onzuls: – Jaunā ražošanas līnija nav iegādāta kā viena vesela. Tā plānota un likta kopā ļoti ilgi. Piemēram, mēs dāņu presei piespiedām uzlikt zviedru līmes uzklāšanas iekārtu. Tas bija apmēram tā, kā mersedesa ražotājiem piespiest savos auto iemontēt kādu detaļu no volvo. Taču iznākums ir ļoti veiksmīgs, to atzina pat Austrijas kokrūpniecības žurnāla korespondents, kurš bija speciāli atbraucis, lai šo iekārtu nofotografētu. Tagad mums ir labākā līmes uzklāšanas iekārta Ziemeļeiropā. Un nebija jau tā, ka mēs būtu izbraukājuši desmit rūpnīcas un izvēlējušies sev labāko variantu. Mūs uzskata par nopietniem konkurentiem un tādās rūpnīcās daudz kur nemaz nelaiž iekšā. Mums izdevās apmeklēt rūpnīcu Krievijā. Viņi ražoja logus un durvis saviem īpašumiem un par tirgu nesatraucās, tāpēc iekārtas bija augstas klases.
Vispār mūsu pagastā ir darbīgi cilvēki. Bērzaunē ir aktīvi lauksaimnieki, metālapstrādes uzņēmumi, četri kokapstrādes uzņēmumi, divas koģenerācijas stacijas, liels bērnudārzs, skola, kultūras nams. Bērzaune ir vienīgais pagasts Latvijā, kur “Zelta čiekuru” nopelnījuši divi uzņēmumi, jo pērn šāds gods bija mūsu kaimiņiem – “Baltic Bloc”.
Bet kāpēc “Latvāņi”? Latvāņi ir labs bišu augs. Un kā Krūmiņtēvs tos latvāņus te ievazāja, tā neviens ar tiem galā netiek. Pļauj cik gribi, vienmēr ataug. Mēs tāpat. Esam deguši trīs reizes, bet vienmēr augšāmcēlušies.
Avots:
