Speciālisti uzskaitīta dažas izteiktākās laikapstākļu anomālijas Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs 2018. gada vasarā; Ko varam darīt

Šajā vasarā esam pieredzējuši tveici, sausumu, meža ugunsgrēkus, kas lika sabiedrībai saliedēties, lai pārvarētu laika apstākļu radītās problēmas. Lielākā daļa Ziemeļvalstu un Baltijas valstis ir pieredzējušas viskarstāko vasaru laika apstākļu novērojumu vēsturē, kamēr atsevišķos Islandes reģionos bija novērojams nepieredzēti augsts lietaino dienu skaits. Vai tas bija ārkārtas notikums vai klimata pārmaiņu radītās sekas? Ja tas saistīts ar klimata pārmaiņām – ko varam darīt?

Ziemeļu un Baltijas valstu nacionālajiem meteoroloģiskajiem dienestiem ir unikāla un ilglaicīga sadarbība klimatisko apstākļu analīzes un laika apstākļu prognožu nodrošināšanā. 2018. gada augustā tika pieņemts lēmums par vēl ciešāku sadarbību nākotnē. Tā kā šajā vasarā esam novērojuši līdz šim nepieredzētus laika apstākļus, tika nolemts nākt klajā ar kopēju paziņojumu par klimata pārmaiņām.

2018. gada vasara

Zemāk uzskaitītas dažas izteiktākās laikapstākļu anomālijas Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs 2018. gada vasarā:

• Dānija: maijā, jūnijā, jūlijā un augustā reģistrēti jauni saules spīdēšanas ilguma rekordi. Maija mēnesis bija rekordsilts, turklāt maijs, jūnijs un jūlijs bija arī ļoti sausi.

• Igaunija: maijs un jūlijs bija īpaši silti. Jūlijs bija viens no sausākajiem mēnešiem kopš 1961. gada.

• Somija: maijs un jūlijs bija karstākie un vieni no sausākajiem mēnešiem laika novērojumu vēsturē, bet jūnijs bija atbilstošs normai. Maija-augusta perioda vidējā gaisa temperatūra pārsniedza agrākos novērojumu rekordus.

• Islande: ārkārtīgi mazs saulaino dienu skaits un lietaini laikapstākļi valsts dienvidos un rietumos, bet saulaini, silti un sausi laikapstākļi valsts ziemeļaustrumos. Novēroti vairāki diennakts un mēnešu nokrišņu daudzuma rekordi.

• Latvija: 2018. gada maijs bija siltākais novērojumu vēsturē, un pirmais, kurā novērota vidējā gaisa temperatūra virs +15°C. Arī visi vasaras mēneši bija siltāki par normu, kā rezultātā šī bija 2. siltākā vasara novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Turklāt 2018. gada vasara bija arī sausāka, nekā ierasts.

• Lietuva: maijs un periods no 20. jūlija līdz 10. augustam bija vissiltākais kopš 1961. gada. Maijs un jūlijs bija arī izteikti sausi.

• Norvēģija: novērota karstākā un sausākā vasara novērojumu vēsturē (kopš 1900. gada).

• Zviedrija: maija un jūlija vidējās gaisa temperatūras ievērojami pārspēja agrākos rekordus. Zviedrijas dienvidos arī jūnija un augusta mēneši bija ļoti silti.

Lasi arī: ”Idiotu bars!” Aija Dembovska ”Lauku sētā” jau iekuļas pirmajā konfliktā un draud kauties

Kopumā 2018. gadā Skandināvijā un Baltijā tika novērots silts un sauss pavasara noslēgums, kā arī vasara ar daudziem karstuma rekordiem. Savukārt Islandē Reikjavīkā maijā katru dienu tika novēroti nokrišņi (šāds gadījums fiksēts pirmo reizi kopš novērojumu sākuma 19. gadsimtā) un novēroto saulaino dienu skaits jūnijā sasniedza zemāko vērtību 104 gadu laikā.

Šķir otru lapu, lai noskaidrotu, ko šie notikumi nozīmē Baltijas klimata speciālistu skatījumā

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru