Kā sevi atjaunināt
Iesaka Valdis Pīrāgs
• Nelietojiet uzturlīdzekļus, kas ir nevis dabiski, bet modificēti jeb izmainīti – rafinēti, papildināti ar garšas uzlabotājiem, kuros ir par daudz sāls un cukura, piesātināto taukskābju.
• Šķiedrvielām bagātīgs uzturs ir patīkams veids, kā atbrīvoties no kaitīgajiem toksīniem. Apēstās šķiedras zarnās uzbriest un darbojas kā birste. Līdzīgi kā namamāte pēc pusdienām notīra galdu, mēs, ēdot dabisku uzturu, kurā ir daudz šķiedrvielu, attīrām savu zarnu traktu.
• Tie, kuri regulāri iet peldēt, mazgājas dušā vai kārtīgi izsvīst pirtī, vienlaikus atbrīvojas no toksiskajām vielām.
• Lielisks ieradums ir lietot daudz šķidruma, it īpaši karstā laikā.
• Zelta eliksīrs jaunības uzturēšanai ir kustības. Izrādās, ka ne tikai sirds, bet arī visi citi muskuļi, ja liekam tiem sarauties, pumpē asinis caur organismu, uzlabojot audu apgādi ar skābekli. Tas arī stimulē šūnu dalīšanos un atjaunošanos.
Lasi arī: Meteorologs iezīmē, kāds klimats Latviju sagaida nākotnē; Skaidrs ir viens – mums būs jāpielāgojas
Organismu grauj stress
Nav ne msazāko šaubu, ka, domājot par savu šūnu telomēru garumu un organisma atjaunošanos, smēķēšanas atmešana un atbrīvošanās no pārmērīgi uzkrātiem liekajiem kilogramiem būtu liekama pirmajā vietā. Bet tikpat postošs ir arī oksidatīvais stress, uzsver RSU Bioķīmijas laboratorijas vadošais pētnieks Andrejs Šķesters .
No bioķīmijas viedokļa raugoties, stresā piedalās ļoti daudz dažādu komponentu, vispazīstamākie no kuriem ir brīvie radikāļi. Tās ir aktīvas, ļoti agresīvas vielas, kas organismā veidojas dabiski un dara gan daudz laba, gan slikta.
Tā viens brīvais radikālis, piemēram, hidroksilradikālis, oksidējot vienu taukskābes molekulu, spēj izraisīt īstu ķēdes reakciju, ko var salīdzināt ar sniega lavīnu kalnos. Par laimi, mūsu organismā ir arī antioksidanti, kuru galvenais uzdevums ir gādāt, lai nerastos pārāk daudz brīvo radikāļu, aktīvo skābekļa un slāpekļa formu un citu oksidācijas produktu. Taču pienāk brīdis, kad antioksidanti vairs nespēj veikt savus uzdevumus – brīvie radikāļi netiek iegrožoti, to pārsvars netiek kontrolēts. Iznākumā organismā veidojas situācija, kuru sauc par oksidatīvo stresu.
Kas šajā laikā notiek ar šūnām?
“Šūna ir kā valsts valstī. To apjož dubults žogs jeb membrānas. Viena no tām ir hidrofila jeb ūdeni mīloša un to veido olbaltumvielas, otra sastāv no lipīdiem jeb taukiem.
Brīvie radikāļi ļoti aktīvi vispirms cenšas tikt klāt lipīdu slānim, to oksidējot un praktiski sagraujot. Līdz ar to žogā rodas caurums, pa kuru iekļūst brīvais radikālis, lai dotos uzbrukumā arī otrajai membrānai. Šūna kļūst neaizsargāta – no tās izplūst vielas, kas nepieciešamas, lai tā spētu veikt savus uzdevumus, bet iekļūst toksiskas un kaitīgas vielas, un tā aiziet bojā,” skaidro laboratorijas vadītājs.
Ja šūna tomēr izdzīvo, brīvo radikāļu darbības dēļ var samazināties tai atvēlētais mūža ilgums, piemēram, septiņu dienu vietā tā nodzīvo tikai trīs četras. Arī tas nav labi, jo šajā laikā šūna nav spējusi pilnībā veikt savu misiju. Piemēram, uz ādu iedarbojas viss – saules ultravioletais starojums, atmosfēras piesārņojums, dažādas ķīmiskas vielas. Ja vēl brīvie radikāļi padarījuši ādas šūnas vieglāk ievainojamas, zūd to spraiguma spējas, piemēram, sarauties, reaģējot uz temperatūras izmaiņām. Arī raugoties spogulī, šāda āda vairs neizskatās jauna un starojoša.
“Stress cilvēkam ir absolūti nepieciešams, jo tā laikā organisms mobilizējas. Taču labvēlīga ietekme stresam ir tikai tad, ja tas ir nelielās devās, nav ilgstošs un tiek nemitīgi kontrolēts un vadīts,” uzsver Andrejs Šķesters.
Kā sevi atjaunināt
Iesaka Andrejs Šķesters
• Neuzsprāgstiet, vētraini nereaģējiet uz ikdienas sīkumiem, bet mēģiniet uz tiem paraudzīties mierīgi, filozofiski. Vajadzētu pasēdēt, padomāt, paskatīties uz kokiem, akmeņiem, ūdeni. Daba ne tikai nomierina – pat ejot pastaigā, plaušas piepildās ar svaigu gaisu.
• Papildiniet savas organismu sargājošās rezerves ar dabīgajiem antioksidantiem – ēdot visu, kas ir zaļš un krāsains. Ļoti spēcīgi antioksidanti ir C un E vitamīns, arī minerālvielas selēns, cinks un varš.
• Nebaidieties eksperimentēt un lietot arī svešzemju augļus un garšaugus, neaizmirstiet par pētersīļiem, selerijām. Jo augs zaļāks un smaržīgāks, jo tajā vairāk dabīgo antioksidantu – fitoncīdu, polifenolu.
• Domājot par organisma atjaunošanos, iestādiet pie mājas piesaulītē vīnogulāju, baudiet tā augļus! Arī vīnogu kauliņus savāciet, izkaltējiet, samaliet un pa šķipsniņai lietojiet.
• Ļoti svarīgs ir daudzveidīgs uzturs, kas ietver gan zivis un gaļu, gan piena un skābpiena produktus, gan dārzeņus un augļus.
• No mikroelementiem vispazīstamākais antioksidants ir selēns. Tas rodams ne tikai brokoļos, bet arī galviņkāpostos, ziedkāpostos, ķiplokos.
• Bagātiniet uzturu ar linsēklu eļļu, kas satur vērtīgu pareizi sabalansētu polinepiesātināto taukskābju un mikroelementu kolekciju.
• Jebkurā izvēlē dodiet priekšroku dabiskajam, nevis sintētiskajam.
Lasi arī: Meteorologs iezīmē, kāds klimats Latviju sagaida nākotnē; Skaidrs ir viens – mums būs jāpielāgojas
Ārstēsim veco vai audzēsim jaunu?
2012. gadā Nobela prēmiju medicīnā par nozīmīgiem cilmes šūnu pētījumiem saņēma Japānas zinātnieks Šinjs Jamanaka un britu biologs Džons B. Gērdons. Pētnieki atklājuši, ka, piemēram, nobriedušas cilvēka ādas šūnas iespējams pārveidot par cilmes šūnām, kuras līdzīgi kā embrionālās cilmes šūnas spējīgas pārvērsties par visa veida organisma audiem.Tad, kad organisma paša spējas atjaunoties ir izsmeltas, talkā varētu nāk modernā reģeneratīvā medicīna – gēnu, šūnu un audu inženierijas izmantošana, lai ārstētu vai atjaunotu bojātās ķermeņa daļas.
“Viens no interesantākajiem virzieniem medicīnā pašlaik saistīts ar ierosinātām cilmes šūnām. No jebkura vecuma cilvēka, pat astoņdesmitgadīga sirmgalvja, var paņemt ādas šūnu un pārprogrammēt, lai tā kļūtu tik jauna kā embrionālā cilmes šūna. Tas nozīmētu pagriezt mūsu šūnu bioloģisko pulksteni atpakaļ – līdz brīdim, kad pēc olšūnas apaugļošanās pagājusi apmēram nedēļa,” atklājuma nozīmīgumu uzsver biologs Jānis Ancāns.
Viņš pieļauj domu, ka ne visai tālā nākotnē katram cilvēkam būs iespējams izmantot savu šūnu banku – tajā glabāsies viņa sasaldētās šūnas, lai vajadzības gadījumā no tām radītu sirds, aknu vai kādus citus audus. Pašlaik tā ir iespējams izveidot vairāku veidu un funkciju neironus.
Pasaulē jau kādu laiku cilmes šūnas tiek izmantotas kā transplantācijas materiāls un zāles, lai ierosinātu audu atjaunošanos vietās, kur organisms pats to nespēj nodrošināt. Arī Latvijā klīniskos pētījumos ir veiktas manipulācijas, lai rosinātu miokarda infarkta un citu slimību dēļ bojāto sirds audu atjaunošanos.