3. Amerikāņu kardiologi pārliecinājušies, ka šokolāde pasargā no infarkta un insulta. Viņu plašā pētījuma rezultāti pierāda – regulāri lietojot šokolādi, normalizējas trombocītu funkcijas. Šokolādē esošās bioloģiski aktīvās flavonoīdu grupas vielas neļauj tiem salipt un veidot trombus sirds un smadzeņu asinsvados. Šajā ziņā šokolāde iedarbojas līdzīgi aspirīnam.
Šis pētījums kļuva par īstu sensāciju zinātnes pasaulē, un daudzas atziņas tika publicētas avīžu pirmajās lapās. “Kopš šā brīža var uzskatīt, ka uz visiem laikiem pierādīts – šokolādei obligāti jābūt iekļautai katra cilvēka uzturā kā sirds-asinsvadu slimību profilakses līdzeklim,” kāda zinātnieka izteikumu citējusi The Washington Post. Citā intervijā pats atklājuma autors Karls Kīns vārdos bijis piesardzīgāks: “Es neapgalvošu, ka slimniekiem, kuriem ieteikti asinis šķidrinošie līdzekļi, var tos aizvietot ar šokolādi. Bet tiem, kuri ir veseli un negrib slimot nākotnē, šokolāde var būt labs palīgs.”
4. Šokolāde aizsargā asinsvadus no aterosklerozes – to pierādījuši krievu zinātnieku pētījumi. Ēteriskās eļļas, kas ietilpst tās sastāvā, neļauj holesterīnam nogulsnēties uz artēriju sieniņām. Pie tādas atziņas nonākuši arī amerikāņu speciālisti, kuri novērojuši 1854 eksperimenta dalībniekus, kuri 15 gadu laikā katru dienu apēda 3–4 gabaliņus šokolādes. Šā eksperimenta dalībnieku skaitā tādu, kuri bija pakļauti sirds-asinsvadu un onkoloģiskām slimībām bija 5 (!) reizes mazāk nekā kontroles grupā, kuras dalībnieki šokolādi nelietoja.
Argentīnas zinātnieki šokolādes diētas pozitīvo efektu izskaidro ar to, ka kakao pupiņas satur īpašas vielas, kas pieskaitāmas antioksidantiem un pasargā organismu no nelabvēlīgām iedarbībām.
5. 40 g melnās šokolādes dod veselībai tādu pašu labumu kā glāze sarkanvīna, apgalvo franču mediķi. Šokolāde nostiprina asinsvadus, liek sirdij strādāt ritmiskāk un normalizē arteriālo spiedienu, nevis to paaugstina, kā uzskatīja agrāk.
200 g šokolādes ir tikai 30 mg kofeīna, bet katrā kafijas vai stipras tējas tasītē tā ir 6 reizes vairāk. Angļi, kuri ne bez pamata par universālu profilaktisku līdzekli pret visām kaitēm uzskata ābolus, tagad tiem pievienojuši arī šokolādi. Tumšā šokolāde ir bagātāka ar A un B vitamīnu, kalciju, fosforu un dzelzi nekā āboli, jogurts un siers.
6. Rūgtā šokolāde palīdz samazināt lieko svaru, apgalvo zviedru profesors Svens Larsens un tukliem pacientiem iesaka šokolādes diētu. Tiesa, pēc zinātnieka domām, tauku sadedzināšanai kura katra šokolāde neder. Jālieto tikai rūgtā šokolāde bez pildījuma, jo tā satur daudz mazāk tauku nekā piena šokolāde.
Turklāt tajā ir optimālais kofeīna daudzums, kas nepieciešams, lai nomāktu apetīti, aktivizētu vielmaiņu un likvidētu zemādas nogulsnējumus. Tajā ir arī daudz fenolu – tie sasaista brīvos radikāļus, kas, samazinoties svaram, veidojas lielā daudzumā un izraisa vispārēju intoksikāciju – sava veida organisma pašsaindēšanos.
7. Šokolāde ir veselīga zobiem un smaganām, uzskata Kanādas stomatologi. Viņuprāt, tā nenoārda emalju vairāk nekā, piemēram, rozīnes. Tātad, ja gribas izdarīt kaut ko labu savām 32 “pērlītēm”, var panašķoties ar rūgto šokolādi.
Lasi vēl: Zinātnieki ir atklājuši, ka šokolādi var ēst, cik vien vēlas. Lūk, iemesls, kādēļ!
Tajā esošais kakao apklāj zobus ar plānu aizsargkārtiņu un neļauj veidoties zobakmenim.
8. Savukārt japāņu zinātnieki apgalvo, ka aizsargefekts, tiesa, daudz mazāks, piemīt arī saldajām tāfelītēm: vielas, ko satur jebkura šokolāde, neļauj baktērijām vairoties mutes dobumā un pasargā zobus no kariesa.
Daudz izteiktāks antibakteriālais efekts piemīt nevis kakao pupiņām, bet to čaumalām, kas netiek izmantotas šokolādes ražošanā. Tomēr pat neliels daudzums pretmikrobu vielu, kas nonāk galaproduktā, ir pietiekams, lai neitralizētu cukura kaitīgo iedarbību uz zobu emalju. Šo faktu apstiprina Amerikas zinātnieku eksperimenti: viņi baroja dzīvniekus ar kariesu izraisošu barību, taču regulāri piebēra klāt kakao, kas ne sliktāk par zobu pastu palīdzēja saglabāt ilkņus un žokļus.
Tāfelīte šokolādes aizstāj 6 viagras tabletes – tā secinājuši vācu seksologi. Viņu zinātniskie dati sakrita ar slavenā Kazanovas apgalvojumu, ka šokolāde uzbudina. Tas izskaidro arī to, kāpēc leģendārais acteku valdnieks Montesuma, nodomājis apmeklēt savu harēmu, mēdzis izdzert litru šokolādes.
9. No šokolādes nerodas izsitumi, ir pārliecināti amerikāņu dermatologi. Trīs nedēļas zinātnieki lutināja tīņus ar šokolādi, taču viņu āda palika bez izmaiņām. Speciālisti secināja, ka pinnes parādās pārejas vecumam raksturīgajā hormonu pārmaiņu rezultātā. Ar šokolādi tām nav nekādas saistības.
10. No šokolādes alerģija mēdz būt daudz retāk, nekā pieņemts uzskatīt, secinājuši britu alergologi. Pareizāk to būtu uzskatīt par provokatīvu, nevis alergēnu, jo parasti šokolāde tikai pastiprina alerģisko reakciju uz kādu citu produktu, taču ārkārtīgi reti alerģiju izraisa pati. Ja tomēr tā noticis, kā pretlīdzekli, pēc zinātnieku domām, var lietot pašu šokolādi.
Ārsti to iesaka nelielās devās, kas neizraisa negatīvo reakciju (katrā konkrētā gadījumā deva, protams, ir individuāla). Pakāpeniski šo devu palielinot, organismu var pieradināt pie produkta. Un diez vai būs kāds, kurš no šādas ārstēšanās atteiksies.