Es satiku paziņu. Viņš paskatījās uz maniem jaunajiem dzeltenajiem sporta apaviem: “Jā, labi! Tikai tagad ārā tāds netīrs. Lai gan tev ir kam tos mazgāt.” Par ko tu runā? – es precizēju. “Nu, tu taču nedzīvo viens,” smīn. “Gan jau tev sieva apavus mazgā.” Nē, es saku, ka viņa tos nemazgā. Es pats tos mazgāju. Draugs ir pārsteigts: “Tas ir savādi. Sievai šādas lietas jādara”
Visas šīs frāzes “To vajadzētu darīt sievai” mani jau sen uzjautrina. Savulaik, vēl dinozaru laikmetā, tika izveidots vesels saraksts ar lietām, ko “Sievai vajadzētu darīt” Un tur ir sekojoši punkti: gatavot ēdienu, doties uz veikalu, mazgāt traukus, gludināt drēbes, noslaucīt putekļus, nodarboties ar bērniem, marinēt gurķus, vienkāršāk sakot, saraksts ir milzīgs. Plus – noteikti jāpriecājas par savu vīru, jāsmejas par jebkuru no viņa stulbajiem jokiem, atkārtojiet: “Kāds tu esi malacis!”
Jau sen ir laiks šo sarakstu saplēst un sadedzināt. Bet nē! Daudzos dzīvokļos viņš atrodas goda vietā, piestiprināts pie liela ledusskapja ar magnētu, kas atvests no Tenerifes. Bet vīri to sarakstu zina no galvas, pat labāk nekā Rīgas Dinamo spēļu grafiku.
Tātad. Sieva neko nav parādā. Meitene nepiedzimst pasaulē ar nākotnes pienākumu somu. Varbūt dažas trakas vecmāmiņas joprojām saka mazmeitām: “Iemācies gatavot, tīrīt, mazgāt. Neviens savādāk neprecēs!”
Bet ļaujiet šīm vecmāmiņām mierīgi dzer korvalolu un skatīties sarunu šovus. Tikai, lai ar savām aplamajām mācībām nelien mūsu virtuvēs un dvēselēs.
Ja tikai viņa vēlas, ja viņai ir spēks un laiks – lai viņa gatavo, mazgā traukus vai dara ko citu.
Lasi arī: VIDEO: Noskaties, kā vācieši izpilda latviešu deju Sudmaliņas; Viņi ieguva 1. vietu un izpelnījās sajūsmas saucienus
Teiksim tā, mana pirmā sieva ļoti mīlēja un zināja, kā gatavot. Nu, es tikai priecājos, jo pats nebiju nekāds kulinārijas speciālists. Bet otrā sieva…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
[…] Lasi arī: “Tas ir sievas pienākums” – muļķības, nav tāda lieta, kā “sievas pienākums” […]