Nesen mūžībā aizgājis scenogrāfs un pedagogs Andris Freibergs.
Laumas Lapsas un Martas Kalniņas rakstā “Nav nekā skumjāka par tukšu skatuvi” izdevumā “Privātā Dzīve” Māra Ķimele atstāsta savu pēdējo sarunu ar Andri.
Māra pēdējo reizi ar savu draugu runāja pa telefonu nedēļu pirms viņa aiziešanas. Viņa uzsver, ka Andris nav nojautis par savu mūžībā aiziešanu. Viņa sacīja, ka mākslinieks jau ilgu laiku nejūties labi, taču nebija sajūtas, ka viņam ir pēdējās dienas.
LASI VĒL: Piekto reizi pēc kārtas dzemdēja dvīņus un atkal meitenes. Tēvs raudāja
“Es domāju, ka viņš arī aizgāja, jo bija bēdīgs. Izraidīšana no operas viņam bija rupja, pazemojoša un sāpīga. Viņu vienkārši pasauca personāldaļas darbiniece un teica: “Tu šeit vairs nestrādā.” Nebija tā, ka pasauca uz direktora kabinetu un teica: “Mēs samazinām štatu.” sarūgtināta stāsta Ķimele.
Viņa uzskata, ka Freibergu nevajadzēja atlaist.
Atgādinām, ka par māksliniecisko ieguldījumu un pedagoģisko darbību Freibergs saņēmis daudzus apbalvojumus, tostarp Triju Zvaigžņu ordeni (2003), Prāgas Scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennāles sudraba medaļu par scenogrāfiju baletam “Credo”. K.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Andra ģimenes tuviniekiem.
