Traģiskas sekas ātrās palīdzības brigādes avārijai Dagdā

Foto: Timurs Subhankulovs

Spriešana darba grupā

NMPD vadība parasti skaļi neafišē negadījumus, kuros cietuši dienesta darbinieki. No vienas puses, to var saprast, jo nav patīkami par tiem stāstīt, bet, no otras puses, politiķiem, kuri pieņem lēmumus veselības aprūpes jautājumos, būtu jāuzzina par mediķiem, kuri cietuši nelaimes gadījumos darba laikā un vairs nevar turpināt darbu.

“Es zinu darbiniekus, kuri pret traumām apdrošinās par saviem personīgajiem līdzekļiem,” saka NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītājs Voldemārs Kokorevičs.

Patlaban Veselības ministrijas izveidotajā darba grupā viens no apspriežamajiem jautājumiem ir izmaiņu veikšana normatīvajā regulējumā, paredzot iespēju NMPD iegādāties saviem darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums šobrīd to neparedz, jo dienestā strādājošajiem ir garantēta valsts apmaksāta veselības aprūpe (NMPD darbinieki neveic pacienta iemaksas un līdzmaksājumus, saņemot valsts apmaksātus pakalpojumus).

Gads pagājis. Kas mainījies?

“Latvijas Avīze” jau pirms gada (“Atkal uzbrūk mediķiem”; “LA” 28.05.2018.) vēstīja par kādu gadījumu, kad Rīgā no Īrijas pilsoņu dūrēm pamatīgi cieta NMPD darbinieki autovadītājs un ārste. Šis stāsts sekoja pusgadu pēc citas publikācijas (“Pret ātro palīdzību – ar dūrēm un stikla lauskām“, “LA” 9.01.2018.) par notikumu 2017. gada nogalē Rīgā, Dzelzavas ielā, kad piedzēries vīrietis meta ātrās palīdzības automašīnas salonā stikla glāzi.

Autovadītājam toreiz tika pārlauzts deguns un viņš guva smadzeņu satricinājumu, kad vīrietis, cērtot durvis, trāpīja šoferim pa seju. Jau tad abās publikācijās “LA” vērsa uzmanību, ka ātrās palīdzības darbinieki nav apdrošināti, un amatpersonas solīja meklēt risinājumu.

NMPD vadītāja Liene Cipule toreiz solīja, ka tikšot aprēķinātas polišu aptuvenās izmaksas un ka viņa esot uzdevusi personāla daļai no apdrošināšanas firmām saņemt informāciju. L. Cipule toreiz arī sacīja, ka NMPD ar tiesību aktu ir jānoteic operatīvā dienesta statuss, kas ir pietiekami sarežģīts jautājums no juridiskā viedokļa. “Ja tas tiks izdarīts, tad, iespējams, tas varētu būt par pamatu iestrādāt vēl kādus bonusus darbiniekiem, kas veic īpašo darbu dienestā,” sacīja L. Cipule.

Toreizējā veselības ministre Anda Čakša pēc “LA” publikācijās aktualizētās problēmas atzina, ka “nav šaubu, ka par veselības aprūpes cilvēkresursu drošību ir jādomā”, taču arī viņai tad nebija skaidrs, kāds būs plāns, lai pasargātu veselības aprūpes darbiniekus uzbrukumu gadījumos. NMPD vēlāk rudenī iesniedza Veselības ministrijā priekšlikumus grozījumiem Ārstniecības likumā, rosinot mainīt dienesta statusu no valsts pārvaldes iestādes uz “īpašo operatīvo dienestu”. Šis jautājums gan tika uztverts kā juridiski diskutējams un nu, šķiet, apklusis.

Lasi arī: Ja nebūtu šo trīs aizmirsto varoņu Černobiļas katastrofā, Latvija, kopā ar pusi Eiropas, būtu iznīcināta

“Darbinieki atzīst, ka viņi gribētu atteikties no jau pašreiz esošajām valsts apmaksātajām garantijām un pāriet uz polisēm. Bet, ja veselības apdrošināšanas polise būtu kā papildinājums valsts piešķirtajām garantijām, protams, visi priecātos. Dienesta vadības nostāja ir tāda, ka arodbiedrība ir labākais instruments, ar kura palīdzību darbinieki varētu vienoties par sev labāko risinājumu,” tagad uzskata NMPD direktore.

Par ārstēšanu maksā no savas kabatas

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadība ir parūpējusies, ka jaunās valdības rīcības plānā tika iekļauta apņemšanās nodrošināt NMPD darbiniekiem savlaicīgu veselības aprūpes pieejamību. Bet pirms tam dienesta vadība, aptaujājot savus darbiniekus, noskaidroja, ka 2018. gada pirmajā pusgadā no 725 cilvēkiem, kuriem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība, 42% gadījumu darbinieki par ārstēšanu bija spiesti maksāt pilnu cenu no savas kabatas, jo nespēja sagaidīt valsts apmaksāto ārstēšanu garo rindu dēļ. Piemēram, ugunsdzēsējiem un policistiem ir sava poliklīnika, kur viņi ātrāk var saņemt medicīnisko palīdzību.

VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders pastāstīja, ka darba grupā bez polišu iegādes tiekot apspriesta arī iespēja valsts apmaksātos visvairāk pieprasītos izmeklējumus un ārsta konsultācijas prioritāri nodrošināt NMPD darbiniekiem 30 dienu laikā. Vienlaikus tiekot piedāvāts arī apmaksāt “ātrās” palīdzības darbiniekiem sniegto ārstēšanos pēc fakta, ievērojot noteiktu finansiālo apmēru.

“LA” iepriekšējās publikācijās minētajam NMPD autovadītājam Aivaram pēc darba laikā pārciestā uzbrukuma tika veikta deguna operācija, bet ar to ārstēšana nebeidzās. Vēl bija nepieciešama arī plastiskā ķirurga palīdzība, par kuru bija jāmaksā no saviem personīgiem līdzekļiem.

Savukārt nu jau bijušais ārsts stažieris Mārtiņš saka: “Kad stājos darbā, zināju, ka izsaukumos var sagaidīt jebkas – bezpajumtnieki, pacienti dažādu apreibinošo vielu iespaidā, neganti mājdzīvnieki… Tā ir mūsu ikdiena. Tāpēc piekrītu tiem NMPD mediķiem, kuri uzskata, ka būtu nepieciešama dzīvības apdrošināšana, jo, braucot izsaukumā pie svešiem cilvēkiem, var notikt viss kas.”

Gadā traumēti 16 darbinieki

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transports 2018. gadā cieta 124 satiksmes negadījumos, kuros traumas guva 16 darbinieki. Tās neesot bijušas smagas.

Negadījumu skaits, salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājies par 22 procentiem.

Avots: NMPD