Pavasarī Danas Reiznieces – Ozolas pieteiktās nodokļu reformas sākumā tika ļoti atzinīgi vērtētas arī no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības puses, tagad šis atbalsts ir rimis. Kāpēc?
Reformām jau ir tā sūtība, ka ne jau visi būs vienmēr apmierināti. Manuprāt, svarīgākais, lai tajos noliktajos termiņos, kas ir, jūnijā, virzīties jau uz valdību ar konkrētiem likuma projektiem. Tas tad būs arī rādītājs.
Jūs esat teicis, ka sociālā nevienlīdzība un nabadzība ir nolemtība nākamajām paaudzēm. Vai jūs redzētu, ka arī šīm konkrētām nodokļu reformām šī nevienlīdzības plaisa mazinās?
Diskusijas par nodokļiem vēl turpinās, arī Eiropas Komisija ir norādījusi, ka šī sociālā nevienlīdzība joprojām pastāv, un, ka nepieciešams meklēt risinājumu, piemēram, progresivitāti ieviest, kur parādīsies atkal apmierinātie un ne tik apmierinātie, bet tas, manuprāt, mazinās šo sociālo nevienlīdzību. Un arī minimālās algas celšana, neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana – tie ir visi soļi, lai mazinātu.
Bet, pats svarīgākais, manuprāt, valstī jābūt stabilai nodokļu politikai, lai uzņēmēji varētu stabili plānot savu biznesu, lai viņi zina, ka valdība, uz katrām budžeta sagatavošanas reizēm nemainīs nodokļus, nepaaugstinās likmes. Un tādējādi viņi var ieguldīt attīstībā, radīt darba vietas. Ja viņiem būs šīs darbavietas mēs, pirmāmkārtām, tie, kas ir strādājošie, varēsim saņemt labākas algas, un, protams, uzņēmēji maksā daudz vairāk nodokļus.
Daudzi uzstāja, ka sākotnēji tās nodokļu reformas bija izdevīgas strādājošajiem, bet šobrīd tās vairāk ir izmainītas un turīgo uzņēmēju izdevīguma pusi.
Bet tajā pašā laikā, manuprāt, arī, gatavojot šos priekšlikumus likuma grozījumiem, parādīsies arī šī progresivitāte, un, jo būs lielāka alga, jo vairāk maksās nodokļus. Es domāju, visdrīzākais mēs nonāksim beidzot pie šī risinājuma. Protams, šo risinājumu es atbalstu.
Jūs neatbalstīsiet, pagaidām kuluāros, izskanējušās baumas, ka varētu būt runa par PVN celšanu?
Nu PVN celšanu es nekādā gadījumā neatbalstu. Mums vienmēr, pirmāmkārtām, ir jāmeklē iespējas jau esošajās nozarēs, meklēt iespējas ieekonomēt. Un, otrām kārtām, ja arī nauda tiek kāda dota, tad ir nepieciešams saprast, kādiem mērķiem to naudu izmantosim. Šeit, piemēram, runājot par veselības aprūpes sistēmu, ir šī efektivitāte un to, kā mēs to naudu izmantosim.
Tad kopumā Jūs teiktu, ka nodokļu reformām Jūs redzat, ka tas dos iedzīvotājiem labumu?
Pamatnostādnēs ir iezīmēts ceļš, uz kurieni mēs ejam, kādā virzienā ejam. Nodokļu reforma, kas pašlaik notiek, viņa dos stabilitāti uzņēmējiem, plānojot savus izdevumus, un arī kopumā uzsāks ceļu nevienlīdzības mazināšanā.
Uz šī fona, vai ir pareizi šobrīd ieviest obligāto veselības apdrošināšanu?
Veselības apdrošināšana ir viens no veidiem… Es pats personīgi atbalstu veselības apdrošināšanu, bet tās atkal ir nianses, kā viņu ieviest, jo viena lieta ir strādājošie, kuriem, protams, tad arī jāsaprot, kādā veidā tas notiek, un tad ir tā sabiedrības daļa, kuriem ieņēmumu līmenis ir ļoti zems, un, piemēram, pensijas ļoti zemas. Nu tad ir jautājums, kā valsts šajā gadījumā rīkosies.
Jautājums ir, vai mēs esam sapratuši, kas būs tie ieguvumi.
Es domāju, ka mēs vēl neesam sapratuši, tāpēc arī iet tā runa, ka, ja mēs nosakām kādu minimālo līmeni, tas ir jābūt skaidrs, kas šajā minimālajā līmenī ir tie obligātie, valsts sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi. Vienmēr paliek jautājums, kā mēs varam palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri nevar atļauties apmaksāt kādus pakalpojumus. Un tas būtu gan pašvaldību valsts uzdevums, nākt ar šiem priekšlikumiem, kā tajās situācijās mēs risināsim šo situāciju.
Cik pareizi ir veselības apdrošināšanu sasaistīt ar nodokļu reformu – tikai tāpēc, ka Vienotība uzstāj un saka, pretējā gadījumā neatbalstīs nodokļu reformu?
Manuprāt, jebkura reforma jau būtu jāsaista arī ar nodokļu maksāšanu. Algu saņemšana aploksnēs ir pietiekami liela, neuzrādītie ienākumi uzņēmumu arī ir pietiekami lieli, tas nozīmē, ka mums notiek kāda šmaukšanās ar nodokļu maksāšanām. Viens no veidiem, kā varbūt normalizēt situāciju, ir, veidot šo ciešāku sasaisti starp kādiem pakalpojumiem un nodokļu maksāšanu.
Pirms nedēļas vēlējām pašvaldības. Rezultāti lielākoties, ar dažiem izņēmumiem, liecina, ka vara pašvaldībās nemainīsies. Vai tas liecinātu, ka iedzīvotāji ir apmierināti ar to, kā pašvaldības strādā?
Manuprāt, pozitīvi varbūt bija tas, ka šajās pašvaldību vēlēšanās aktivitāte bija lielāka, tiesa nedaudz tikai lielāka, kā iepriekšējās vēlēšanās, bet tas arī ir apliecinājums, mēs redzam vēlēšanu rezultātus tajās pašvaldībās kur iedzīvotāji bija aktīvāki tur ir notikušas arī kādas pārmaiņas.
Pēc varas saglabāšanas Rīgā, mērs Nils Ušakovs sacīja, ka viņa uzvara galvaspilsētā faktiski leģitimizē nostāju divvalodības jautājumā un, ka Saskaņai politiskajā dienaskārtībā krievu valoda kā otra valsts valoda Latvijā nav mainījusies. Ko tur darīt, tās ir principiāli fundamentālas atšķirības starp Rīgu un pārējo Latviju?
Latvijā joprojām ir un būs latviešu valoda, kā vienīgā valsts valoda, tā kā neatkarīgi no tā, ko domā Ušakova kungs, mums ir un paliks latviešu valoda, kā vienīgā valsts valoda, te nekādas izmaiņas netiek plānotas.
Saskaņas mērs arī otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī, kā to vērtēt?
Tas, ka kaut kur Latvijā kāds politiskais spēks, it īpaši tie, kas ir opozīcijā un šajā gadījumā Saskaņa ir ieguvusi lielāku atbalstu liecina par to, ka valdošās koalīcijas partijas varbūt brīžiem nav atradušas pareizos vārdus vai vispār nav mēģinājušas uzrunāt visus Latvijas iedzīvotājus.
Un te parādās tā problēma, ka brīžiem, diemžēl mēs arī nacionālo jautājumu izmantojam priekšvēlēšanu retorikā, atkal sadalot sabiedrību latviešos un krievvalodīgajos un tas arī var nospēlēt kaut kādu lomu.
Saskaņa tur parādās ar tik lielu atbalstu pirmo reizi, bet tajā pašā laikā mēs kopumā valstī redzam, ka latviskās partijas nespēj savā starpā tik labi sarunāties, lai veidotu varbūt kopīgus sarakstus vai meklētus risinājumus, kā iegūt daudz labāku rezultātu vēlēšanās.
Vai neuzskatāt, ka šīs vēlēšanas Rīgā ir nopirktas, jo krieviski runājošajā telpā nebija faktiski kritiskas informācijas par Ušakova, Amerika darbību? Kampaņā tika izmantoti milzīgi administratīvie resursi, kaut vai BI2 koncerts un pārējais.
Krieviskajā informatīvajā telpā varbūt tā kritika parādījās mazāk nekā latviskajā informatīvajā telpā. Bet mums tomēr būtu kopumā jārunā par vienotu informatīvo telpu, un tas ir darbs, kas valstij jāturpina darīt, lai tomēr mēs izveidotu šo vienotu informatīvo telpu.
Šīs vēlēšanas atšķīrās arī ar to, ka tajā bija daudz pārkāpumu priekšvēlēšanu aģitācijā, ne tikai trešo personu, bet arī jauni un moderni līdzekļi, kā izmantot sociālos tīklus, kuri godīgi sakot nav likumdošanā nemaz atrunāti ar kādiem ierobežojumiem. Jūs esat gatavs nākt ar likumdošanas iniciatīvām vēl līdz Saeimas vēlēšanām?
Nākt jau varētu, ja būtu uzreiz tādas priekšā liekamas idejas. Ja būtu atrasti šie risinājumi kaut kādi, tad viņi būtu jau likumdošanā iestrādāti. Nu tad es vismaz būtu gatavs, ja politiskās partijas nav gatavas virzīt, es būtu gatavs virzīt.
Saeima šajā nedēļā pieņēma grozījumus kredītiestāžu likumā, kurus virzīja Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks. Pēc laika un arīdzan pēc steigas, kādā šie grozījumi tika virzīti uz priekšu, nav šaubu, ka tie ir domāti vienam konkrētam gadījumam, lai Trasta komercbankā nenonāktu Finanšu un kapitāltirgus komisijas virzīts maksātnespējas administratoru kandidāts Ilmāra Krūma vietā, esošā maksātnespējas administratora vietā, kuru, starp citu, šonedēļ ir aizturējusi Valsts policija par kādiem iespējamiem kriminālpārkāpumiem. Jūs esat aicināts šos grozījumus neizsludināt, vai tas nozīmē, ka jūs tos dosiet atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai?
Es pats uzskatu, ka tas ir jāatgriež atpakaļ parlamentam, jo mēs netaisām grozījumus jebkurā likumā, mēs likumus neveidojam kaut kādām konkrētām situācijām.
Ja ir sasaiste ar Trasta komercbankas maksātnespējas visa tā procesa organizēšanu un tā tālāk, nu tas viennozīmīgi obligāti ir jāsūta atpakaļ uz parlamentu, lai šādas nepilnības novērstu.
Bet kā vērtēt to, ka viena maksātnespējas administratoru grupa var šādā veidā caur vienu politisku partiju īstenot savas intereses parlamentā?
Manuprāt, ir ļoti būtiski valstī kopumā runāt par to, kā mēs reglamentējam vispār lobēšanas procesus un ļoti iespējams ir nepieciešami stingrāki sodi par ietekmes pirkšanu. Tā kā tas ir jautājums, pie kā būtu jāstrādā.
Lasi vēl: Dimiters: dzīve Latvijā tagad ir briesmīgāka nekā padomju gados – lūk, kāpēc
Vai konkrētās domstarpības saistībā ar kredītiestāžu likumu nav devušas kādas indikācijas jums par valdošo koalīcijas spēku kādām izmaiņām valdībā? Cik stabila ir valdība šobrīd?
Nu, tas, protams, ir jāprasa valdības vadītājam, cik man ir informācija, tad nav pamata runām par valdības nestabilitāti. Ir dažādas šūpošanās, nepašaubāmi, gan saistībā ar veselības aprūpes finansēšanas modeļu meklēšanu, ir dažādi viedokļi par nodokļu reformu, droši vien arī par kredītiestāžu likuma grozījumiem, bet viņi, šī viedokļu apmaiņa un dažādi viedokļi ir kā nav par tādu pamatu iespējamai koalīcijas partiju maiņai.
Tuvojas pēdējai Saeimas sēde šajā sasaukumā, jūs tradicionāli uzrunājat Saeimas deputātus ar uzrunu, ko viņiem teiksiet šoreiz?
Nu, tas vēl ir procesā, bet, protams, viens bloks būs par likumdošanas kvalitātes uzlabošanu, jo tas joprojām ir tas jautājums, kas līdz galam nav parlamentā sakārtots, bet pats svarīgākais neapšaubāmi arī sasaistīsies ar nodokļu reformu, jo valdība arī izpildot to savu apņemšanos novirzīt uz parlamentu grozījumus attiecīgajos nodokļu likumos, neapšaubāmi būs nepieciešams arī aktīvs parlamenta darbs, lai tad vai nu akceptētu vai precizētu, pielabotu tos nodokļu likumus, ja ir kaut kas vēl labojams un tas būs atbildīgs Saeimas darbs.