Vēlu vakarā nolēmām ar ģimeni aiziet pastaigāties uz bērnu laukumu. Dēls sev paņēma līdzi jauno grāmatu par kukaiņiem, kas ap viņu sapulcināja pulku bērnu. Mēs ar vīru stāvējām līdzās.
Negaidīti mēs izdzirdējām bērnu raudas laukuma malā. Raudāja maza meitenīte, bet visi apkārtējie skatījās, vai kaut kur nav mazulītes vecāki. Bet pie viņas neviens nepiegāja.
Mammas un tēta vietā pie viņas pieskrēja vecāka meitene, kura līdz tam sēdēja pie mūsu dēla. Viņa sāka nomierināt mazāko meitenīti.
Mēs ātri vien uzzinājām, ka uz laukumu meitenes atveda mamma, bet pati kaut kur aizgāja ar draudzeni, sakot, lai bērni uzvedas mierīgi.
Vecākajai meitenei seši gadi, bet jaunākajai tikai divi gadiņi. Māte savu atbildību uzvēla bērnam, kurš pat nav spējīgs atbildēt par sevi, vēl jo vairāk par jaunāko māsu.
Mēs nolēmām kādu laiku pagaidīt meiteņu mammas atgriešanos.
Kamēr gaidījām, vecākā meitene visiem pastāstīja, ka viņas bieži pastaigājas vienas…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
