Tas nozīmē, ka augļūdeņa šķidrums, kas ieskauj mazuli, ieplūst mātes asinsritē un var izraisīt visu orgānu pilnīgu apstāšanos. To nevar novērst un izredzes izdzīvot nav augstas.
Karisai tika piedāvātas divas izvēles: izmantot anestēziju un riskēt ar nāvi, bet izglābt dēliņu Deklanu, vai arī palikt nomodā un riskēt viņu zaudēt. Viņa izvēlējās pirmo. Pēc operācijas Karisa apjautājusies par mazuli un gribējusi zināt, cik viņš sver. Drīz pēc tam viņa nomira.
Vess Bugals, Karisas vīrs, stāsta, ka vārdi nespēj aprakstīt bailes un izaicinājumu, kādu atnes jaundzimuša mazuļa audzināšana bez viņa mīļotās sievas. Pieminot savas sāpes un nedrošību par nākotni, viņš saka:
“Kā lai es izskaidroju viņam, ka viņa mamma nomira, viņam dzimstot? Es par to visu laiku domāju. Kā lai paskaidroju, kad viņš jautās, kur ir mammīte?”
Var tikai izteikt vissirsnīgāko līdzjūtību Bugalu ģimenei. Mazā Deklana māte izpildīja visskarbāko ziedojumu, maksimālo mīlestības pierādījumu pret savu bērnu, atdodot savu dzīvību, lai viņš varētu iegūt savējo.
Avots: viralthread.com