Šis ir stāsts par Abdulu Halimu al-Attaru, vienu no daudzajiem sīriešu bēgļiem, kuru karš piespiedis pamest mājas.
Viņš četrus mēnešus nodzīvoja bēgļu nometnē Beirūtā, Libānā, kur devās uz ielas pārdot pildspalvas, lai vismaz kādu nieku nolenītu un varētu pabarot savu četrus gadus veco meitu.
Kādu dienu viņam gāja garām fotogrāfs… Un drīz pēc tam viņa un arī meitas dzīve vēlreiz apgriezās kājām gaisā.
Lai uzzinātu, kas notika tālāk, šķir nākamo lapu!
Tevi noteikti interesēs
- Vīramāte mūs modināja no rīta un neļāva mums gulēt pat brīvdienās: es nolēmu rīkotiesby Sandra Vīgante
- Bez ķīmijas un lielām pūlēm: viens lēts līdzeklis padzīs no jūsu dārza visus zemesvēžusby Laura Andersone
- Nakts no pirmdienas uz otrdienu būs atmiņā paliekoša – sinoptiķi skaidro ar ko tā atšķirsiesby Sandra Vīgante