Šis ir stāsts par Abdulu Halimu al-Attaru, vienu no daudzajiem sīriešu bēgļiem, kuru karš piespiedis pamest mājas.
Viņš četrus mēnešus nodzīvoja bēgļu nometnē Beirūtā, Libānā, kur devās uz ielas pārdot pildspalvas, lai vismaz kādu nieku nolenītu un varētu pabarot savu četrus gadus veco meitu.
Kādu dienu viņam gāja garām fotogrāfs… Un drīz pēc tam viņa un arī meitas dzīve vēlreiz apgriezās kājām gaisā.
Lai uzzinātu, kas notika tālāk, šķir nākamo lapu!
Tevi noteikti interesēs
- Šajās brīvdienās Latvijā gaidāms vasaras cienīgs siltums, bet nākošnedēļ prognoze strauji mainīsies
- Postpadomju laiks, Kaukāza tradīcijas un laiks, kad Patimatas pirmā mīlestība izgaisa viņas acu priekšā (2.daļa)
- Es jau gribēju precēties ar Kristīni, bet kad redzēju, kā viņa izturējās pret savu dēlu tagad es gribu aizbēgt
- “Braucu pa Talsiem, iebraucu degvielas uzpildes stacijā, nopirku kafiju, bet tad sapratu, ka pie stūres to nevar dzert”
- “Pastāstīšu kā es jutos, kad randiņā Agris lika man apēst visu porciju, jo redz viņš ir samaksājis” stāsta Karīna
- Nezālēm ļoti nepatīk šis mājas līdzeklis: nokalst acumirklī bez ķīmijas un preparātiem







