Mans vīrs Juris vienmēr ir bijis neticami populārs draugu un radinieku vidū. Sportisks, izskatīgs, gara auguma. Es cenšos viņu tādu atcerēties.
Tomēr tagad mans lieliskais vīrietis ir mainījies līdz nepazīšanai, tāpēc atmiņas par to, kāds viņš bija kādreiz, šķiet gandrīz sirreālas.
Vīrs piedzīvoja insultu, kad kādā pavisam parastā dienā pagalmā mazgāja automašīnu. Viņš bija uz nāves sliekšņa, bet izķepurojās un kļuva par invalīdu, būtībā “dārzeni”.
LASI VĒL: Sliktas ziņas Roberto Meloni dzīvē
Tagad teju visu savu dzīvi es veltu rūpēm par dzīvesbiedru, jo viņš pats neko nevar paveikt. Un es nemaz neesmu veca, man ir tikai 33. Vai esmu pelnījusi tādu nastu?
Ārstu prognozes ir neiepriecinošas: viņuprāt, Jurim nekad nekļūšot labāk, arī rehabilitācija nedošot nekādu labumu. Ja palīdzu vīrs var pārvietoties ar kruķi, bet viņš stipri klibo. Viņa labā roka ir kļuvusi pilnībā nekustīga, uz pieres redzams būtisks defekts.
Daudzi var teikt, ka patiesa mīlestība pret otro pusīti saglabājas arī šādā situācijā. Bet es uz lietām skatos reālāk.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Līdz nāve mūs šķirs