Es pat nevaru saņemt vīra roku, jo viņš vairs nevar saspiest pirkstus. Mēs nedzīvojam pilnvērtīgu dzīvi, es vienkārši strādāju kā darba zirgs, daru visu iespējamo, lai vīru noturētu pie dzīvības.
Man neviens nepalīdz. Par kādu mīlestību mēs varam runāt? Es vienkārši netieku galā ar likteņa uzlikto nastu.
Es velku šo jūgu jau vairākus gadus. Bija brīži, kad salūzu. Tad sakrāmēju savas un dēla mantas un skaidri nolēmu, ka man jādodas prom.
Mans dēls Jānis vēl ir ļoti mazs – viņam ir tikai seši gadi, bet viņš lieliski redz, cik nelaimīga es esmu. Bija brīdis, kad man bija jādodas uz slimnīcu, un tas bija labākais laiks pēdējo gadu laikā. Es biju tik laimīga! Tas daudz ko izsaka.
Arī vīra radinieki redz, kādā stāvoklī es esmu. Taču viņiem nepatika doma, ka es atstāšu vīru un aiziešu. Lai no tā izvairītos, viņi nolēma sākt man maksāt.
Radinieki sāka man dot naudu, ko es varēju tērēt sadzīvei, medikamentu iegādei Jurim un savām vajadzībām Reiz viņi pat nopirka dāvanu karti uz spa procedūrām, kuras apmeklēju kopā ar vīru: tur viss bija pielāgots invalīdiem.
LASI VĒL: Sliktas ziņas Roberto Meloni dzīvē
Es saprotu, kāpēc vīra tuvinieki to dara. Galu galā viņi domā par savām un Jura interesēm. Bet par mani nedomā neviens.
Juris tikpat kā nerunā, viņa runa ir pārāk lēna un neskaidra, lai varētu ar viņu veidot dialogu. Pat ar mazuļiem ir vieglāk sazināties nekā ar šo cilvēku.
Protams, es joprojām mīlu savu vīru. Es cenšos darīt visu viņa labā. Es domāju, ka viņš novērtē manus centienus. Viņš laikam pat saprot, ka es labprātāk dzīvotu savu dzīvi, nevis vilktu nožēlojamu eksistenci kā viņa aprūpētāja.
Vīra radinieki man maksā lielu naudu – aptuveni 500 eiro mēnesī – lai es no viņa neaizietu. Es negribu izrādīt nepateicību, bet nespēju vairs paciest šādu dzīvi. Šķiršanās no vīra nešķiet cēla rīcība, bet vai man tiešām ir pienākums upurēt savu dzīvi vīrieša dēļ, kurš nekad nebūs tāds pats kā agrāk? Ceru, ka agri vai vēlu es saņemšos un došos prom.
Bet ko tu domā par šo skaudro stāstu? Kā tev šķiet – vai sievietei vajadzētu šķirties no vīra vai arī pilnībā upurēt savu dzīvi viņa labā? Priecāsimies, ja padalīsies ar savu viedokli un pieredzi komentāros!
Līdz nāve mūs šķirs