Tie bija sekojoši:
Es domāju, ka es draudzētos ar šo personu.
Šis cilvēks varētu būt labs mājokļa biedrs
Viņš ir līdzīgs man.
Rakstītājs šķiet draudzīgs.
Rakstītājs šķiet sarežģītāks nekā lielākā daļa manu draugu.
Rakstītājs šķiet mazāk saprātīgs nekā lielāka daļa manu draugu.
Rakstītājs šķiet apzinīgs.
Rakstītājs šķiet piesardzīgs.
Rakstītājs šķiet pieticīgs.
Rakstītājs šķiet uzticams.
Vēl viens jautājums ietvēra respondentu piecas personības iezīmes – ekstraversiju, pieklājību, apzinīgumu, neirotiskumu un atvērtību. Tāpat dalībniekiem jautāja, vai viņi atklāja jebkādas gramatikas vai pārrakstīšanās kļūdas.
Rezultāti liecina, ka ekstraverti cilvēki nevēlas pievērsties cilvēku kļūdām, bet introverti to darīja. Iespējams, tas ir tādēļ, ka ekstraverti cilvēki spēj labāk nošķirtu cilvēka kļūdas no viņa personība, bet intraverti var šos abus aspektus saistīt ļoti cieši kopā.
Lasi arī: Pēc 20 gadiem atradās meitene, kas 1999. gadā pazuda Baltkrievijā
Turklāt, komanda atrada atsevišķu negatīvu korelāciju starp personas pieklājības līmeni un iespējamību izcelt kļūdas. Būtībā, ja tu esat gramatikas narciss, iespējams, tu nebūsi pats atvērtākais cilvēks.
Tomēr jāatzīmē, ka pētījums tika veikts tikai 83 cilvēku vidū, kas ir relatīvi mazs skaits, lai izdarītu galīgus secinājumus.
“Pašreizējos rezultātos jaunums bija tas, ka noskaidrojās, ka lasītāja personības iezīmes ietekmē druku un gramatiku. Šie atklājumi ietekmē teorijas, kas ņem vērā atsevišķas valodas apstrādes atšķirības. Šobrīd ir daudz literatūras par personības un valodas attiecībām, kuras līdz šim ir pārbaudījusi tikai dažus valodas ražošanas aspektus, neņemot vērā nevienu valodas interpretācijas aspektu, “raksta pētījuma autores Džūlija E. Bolanda un Robina Kvinna.
