6 bērni, kurus uzaudzināja savvaļas dzīvnieki; Fascinējoši gadījumi, it īpaši #5!

2. Marina Čapmena

Primāti ir mūsu tuvākie radinieki dzīvnieku valstī, tādēļ tiek plaši uzskatīts, ka par mežā pazudušu bērnu visdrīzāk rūpes varētu uzņemties tieši viņi. Marina Čapmena piedzima Britu Kolumbijā, nezināmi ļaundari viņu nolaupīja tieši pirms piektās dzimšanas dienas un pameta meiteni lietusmežā. Viņa atguvās no traumējošās pieredzes, sadraudzējoties ar mežā dzīvojošajiem kapucīniem. Lai arī piecu gadu vecumā Marina jau bija lielāka par šiem primātiem, viņai izdevās iemantot to uzticību. Viņa piecus gadus kopā ar kapucīniem meklēja pārtiku, kā arī slēpās no medniekiem. Marinas dzīve nebūt nekļuva rožaināka, atgriežoties sabiedrībā, jo viņu piespieda strādāt bordelī. Par laimi viņai vēlāk izdevās aizbēgt no gūsta un uzsākt jaunu dzīvi.

3. Sidi Mohameds

Lai arī bērni dažkārt ļaunojas uz vecākiem, viņi reti pieņem tik krasus lēmumus kā Sidi Mohameds.

Piecu gadu vecumā zēns aizbēga no Dienvidāfrikā dzīvojošajiem vecākiem, vēlāk viņš tika atrasts kopā ar strausu māti, kura perēja olas. Kāda nezināma iemesla dēļ bīstamais putns pieņēma zēnu un pavadīja ar viņu kopā veselus desmit gadus. Sidi izdevās klajumos iegūt tik daudz pārtikas, lai izdzīvotu, un, vajadzības spiests, viņš kļuva par ātru skrējēju. Viņu kādu dienu ievēroja zirga mugurā jājoši mednieki, pieredzējušajiem vīriem bija nepieciešamas vairākas stundas, lai nogurdinātu Sidi un vēlāk tie ar laso palīdzību puisi notvēra. Viņš tika nogādāts savas ģimenes aprūpē, tomēr zināms, ka jaunietis bieži atceras savu strausu ģimeni.

4. Markos Rodriges Pantoja

Ja tevi kādreiz pārņem šaubas par spēju pareizi pildīt vecāku pienākumus, tad zini, ka tu vismaz nepārdevi savu dēlu migrējošam kazkopim. Tieši tā atgadījās ar Markosu Rodrigesu Pantoju, viņa saites ar ģimeni tika pārrautas septiņu gadu vecumā. Kad pāris gadus vēlāk kazkopis nomira, Pantoja nolēma viens pats dzīvot Spānijā esošajos Sierra Morena kalnos. Nepagāja ilgs laiks, līdz viņš piesaistīja vietējā vilku bara uzmanību. Pēc pāris kļūdām viņam izdevās iemantot vilku uzticību un viņš to sabiedrībā pavadīja lielāko daļu laika. Pantoju Spānijas policija uzgāja 19 gadu vecumā, viņš bija zaudējis spēju komunicēt dzimtajā valodā. Jaunietis tika nodots mūķeņu apgādībā, kuras piesēja Pantojam pie muguras koka dēli, lai izlabotu viņa stāju, tagad viņš viens pats dzīvo nelielā namiņā, Glicijā.

5. Sudžits Kumars

Lai arī lielākajai daļai šo stāstu ir laimīgas beigas, Kumara atgriešanās civilizācijā bija trakāka nekā dzīve pie vistām. Pēc vecāku nāves Kumars nonāca vecvecāku aizbildniecībā, tie nevēlējās par zēnu rūpēties, tādēļ vairākus gadus turēja viņu ieslēgtu vistu kūtī. Viņš šajā laikā mācījās uzvedību no vistām, Kumars vēl joprojām ar kāju kasa zemi, lai atrastu pārtiku un izdod klukstošas skaņas. Policija Kumaru atrada vecvecāku mājā un nogādāja viņu pansionātā, kur viņš divas desmitgades pavadīja piesiets pie gultas. Tiklīdz cilvēktiesību aktīvisti uzzināja par šo atgadījumu, tie viņu steigšus atbrīvoja.

Lasi vēl: FOTO: 17 dīvaini vēsturiski attēli – ko tik cilvēki agrāk nedarīja!

6. Džons Sebunja

Vardarbība ģimenē daudziem no šiem bērniem likusi pamest mājas un doties labākas dzīves meklējumos, tā tas noticis arī Džona Sebunjas gadījumā. Viņš bija tikai trīs gadus vecs, kad viņa acu priekšā tēvs nogalināja māti. Baiļojoties par savu dzīvību, viņš patvērās džungļos. Viņš klīda pa džungļiem un kļuva novārdzis. Zēnam esot uz nāves robežas, pērtiķi viņam atnesa sakņaugus, saldos kartupeļus un riekstus. Dzīvnieki ātri saprata, ka Sebunja draudus viņiem nerada, tādēļ pieņēma viņu savā barā un nākamā gada laikā zēns iemācījās rāpties kokos un pats gādāt sev pārtiku. Kāda vietējā ciema iedzīvotāja ievēroja, ka mazs zēns skrien kopā ar pērtiķiem, viņai izdevās puiku notvert un iekļaut sabiedrībā. Džons Sebunja ir visnotaļ labi pielāgojies dzīvei civilizācijā, viņš pat dzied korī, kā izrādījās, viņam bija attīstījusies skaista balss.

Lai gan dažiem no šiem stāstiem ir laimīgākas beigas kā citiem, mēs visi droši vien uzskatām, ka dzīvnieki, uzaudzinot svešus mazuļus, izdarījuši ko šķietami neiespējamu. Galu galā viņi paveica labāku darbu par šo bērnu vecākiem. Tieši tādēļ dzīvnieki vienmēr būs par mums labāki.

Avots: craveonline.com

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment