Kad Nadja dzemdēja, viņai bija 16 gadu. Bērna tēvam arī bija 16. Izlaidīsim visas skandāla detaļas, bet skaidrs ir viens, ka pēc bērna piedzimšanas skolnieki ātri vien pašķīrās.
Kad Nadja saprata, ka Oļegam nav vajadzīga ne viņa, ne dēls, tad ātri vien pazaudēja jebkādu interesi pret bērnu. Igoru audzināja vecmāmiņa un vectētiņš, Nadjas vecāki.
18 gadu vecumā meitene aizbrauca ar savu jauno draugu uz kaimiņu pilsētu, nezvanīja un nerakstīja. Vecāki nemeklēja tikšanos ar meitu. Bija aizvainojums, nesapratne, kā var pamest savu bērnu? Un arī kauns. Kauns un sāpīgi, ka ir izaudzinājuši tādu svilpasti.
Valentīna un Aleksandrs nežēloja ne spēkus, ne laiku, ne naudu, lai Igoriņš būtu laimīgs, vesels, labi apģērbts.
Vecaistēvs gāja jūrā, vecmāmiņa audzināja mazdēlu. Igors līdz pat šim brīdim viņus uzskata par saviem vecākiem. Un ir neticami pateicīgs par savu bērnību, labu izglītību un visu pārējo.
LASI VĒL: Kamēr mans vīrs gulēja, es nolēmu nedaudz pārbaudīt viņa telefonu
… Kad zēnam bija 18 gadi, vecmāmiņas krustmeita gatavojās precēties. Uz kāzām gāja visa dzimta, un arī viņa bioloģiskā māte bija svinībās. Uz to brīdi viņa jau trešo reizi bija precējusies un dzemdējusi otru meitu.
Vecākajai bija 10, jaunākajai pusotrs gadiņš. Igors ļoti nopriecājās, gribēja parunāt, iepazīties ar māsām. Un, protams, pajautāt: “Mammu, kāpēc tu mani pameti?”
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
