Ieva uzmanīgi kāpa pa kāpnēm, cieši turot pie sevis jaundzimušo bērniņu. Izejot no kāpņu telpas, sieviete ieraudzīja, ka pa logu izlido viņas dūnu jaka un cepure.
– Lai mēs jūs šeit vairs neredzētu! nobļāvās vīramāte.
Ieva apstājās, paskatījās uz vietu, kur bija nokritušas viņas mantas, un nodomāja:
Cik apbrīnojama peļķe… Cik ātri cepure un dūnu jaka nogrimst… Dūnu jaka!
Viņa ciešāk satvēru meitu un iekāpa aukstajā ūdenī ar krosenēm. Izņēmusi no jakas kabatām pasi un maku, jaunā sieviete devās tālāk. Slapjās un netīrās lietas atstāja guļam peļķē.
– Meitiņ, vai viņi tevi tiešām izdzina? – jautāja Ievas māte.
Ieva klusi pamāju. Viņa nepavisam nevēlējās runāt, bet saprata, ka tas ir jādara.
Lasi vēl: Tikai 4 sastāvdaļas, bet cik garšīgi. Svētku galda cienīga uzkoda
Tā kā viņa ieradās ar bērnu pie vecākiem, tikpat kā bez drēbēm un naudas, tad viņai nācās atbildēt uz jautājumiem.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
