Alīdas kundze no Latvijas atzīstas - nemīlu savus mazbērnus, jo neciešu vedeklu

Bet sirmā kundze tikai pasmejas par šādu perspektīvu. “Godīgi sakot, mani tas nemaz neuztrauc. Ne īpaši arī gribu redzēt! Bērni viņiem problemātiski, neaudzināti, nepaklausīgi, kaut kādi neriktīgi! Vedeklas māte reizēm vecāko paņem pie sevis uz kādām dienām, pēc tam nedēļu nevar atjēgties. Bet, lai abus paņemtu, par to nevar būt ne runas…”

Lasi arī:Tautiete no Vācijas pēc brīvdienām Latvijā mājup atgriezīsies krietni turīgāka

“Pati tur nelielu, vēroju no malas. Vedekla, protams, neapmierināta, viņai gribētos, lai palīdzu ar bērniem tikt galā dienu un nakti. Kā tā var, es taču esmu vecmāmiņa, ha, ha! Bet ar mani saruna īsa. Kā tik kas, atgādinu mūsu sarunu. Pati negribēji man mazbērnus rādīt, atceries? Klusē…”

Vai tiešām vedekla vainīga, ka vecmāmiņa nemīl mazbērnus? Vai arī vecmāmiņa rīkojas nepareizi? Lai nu kā ar dzīvokli, negribi pārdot, paturi, bet varbūt iespējams saglabāt cilvēciskas attiecības ar bērniem un mazbērniem? Piedalīties, palīdzēt kaut ar labu vārdu…