Interesanti

Tiesībsargs konstatē, ka bērnu likumiskie pārstāvji neizrāda iniciatīvu bērnu interešu pārstāvniecībā kriminālprocesa ietvaros.

2018. gada pirmajos piecos mēnešos SEB banka privātpersonām patēriņa vajadzībām piešķīrusi 8,2 miljonus eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Aptaujājot iedzīvotājus par viņu aizņemšanās pieredzi, tika noskaidroti pieci latviešiem raksturīgākie aizņemšanās paradumi*.

Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas deputātes Ineses Vaideres publiskajā telpā ierosinātā nebanku kreditēšanas pielīdzināšana augļošanai, ir nekorekta un liecina par likumu virspusēju izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Skaidro AS “4finance” juridiskās daļas vadītāja Līga Jāgere.

Pēdējo 10 gadu laikā Eiropas gāzes tirgus ir pieredzējis ievērojamas pārmaiņas. Pateicoties ES ieviestajam regulējumam, konkurence gāzes piegādātāju starpā un apgādes drošība ir ārkārtīgi uzlabojušās un lielākie ieguvēji no tā ir Eiropas patērētāji.

Latvijas iedzīvotāji nemainīgi jau vairāku gadu garumā par vislabāko ieguldījumu veidu uzskata nekustamo īpašumu, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja*. Teju puse iedzīvotāju primāri investētu (46%) nekustamā īpašuma iegādē (salīdzinājumam 2015.gadā – 49%). Tam seko ieguldījums zeltā, ko par optimālāko uzskata 26% iedzīvotāju, un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā (18%). Taču realitātē iedzīvotāji pēdējā gada laikā visbiežāk izvēlējušies naudu noguldīt krājkontā (31%), kam seko uzkrājumi pensiju 3.līmenī (28%) un uzkrājošās apdrošināšanas risinājums (15%). Nekustamajā īpašumā pēdējā gada laikā investējuši vien 9% respondentu. Zīmīgi, ka Latvijas iedzīvotāji tiešos ieguldījumus – akcijās (8%), ieguldījumu fondos (8%) vai obligācijās (4%) – izvēlas retāk. Tā vietā priekšroka tiek dota jau gataviem risinājumiem, kur ieguldījumu pārvaldnieks veic atbilstošu risku sadali un investē iedzīvotāju vietā.

Otrdien, 26.jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemti MK noteikumi “Noteikumi par Otrā pasaules kara dalībnieka apliecības un piemiņas krūšu nozīmes paraugu, izsniegšanas, uzskaites un izmantošanas kārtību”.

Otrā pasaules kara dalībnieku apliecības un piemiņas krūšu nozīmes varēs saņemt, iesniedzot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniegumu, pievienojot sejas fotoattēlu (izmērs 3X4), kas nav vecāks par trim mēnešiem. Iesniegumu var nosūtīt arī pa pastu. Tāpat noteikumi paredz iespēju apliecību un piemiņas nozīmi saņemt arī personas atrašanās vietā, ja, piemēram, persona veselības stāvokļa dēļ pati nevar ierasties kādā no Pilsonības un migrācijas ietu pārvaldes nodaļām.

Iesniegumus var iesniegt jau šobrīd, taču apliecības un krūšu nozīmes varēs saņemt no 1. augusta.

Jāatzīmē, ka Otrā pasaules kara dalībnieka apliecību dizains veidots līdzīgi politiski represētās personas apliecībai un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecībai. Līdz ar to visām trim minētajām apliecībām būs vienāds formāts.

Apliecību izmanto Latvijas Republikas teritorijā un uzrāda, ja persona vēlas izmantot normatīvajos aktos noteiktās Otrā pasaules kara dalībnieka tiesības. Persona ar Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, ir tiesīga saņemt pabalstus un atvieglojumus pašvaldību nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā, ja to piešķir pašvaldība, kuras teritorijā šī persona dzīvo.

2018. gada 1. februārī stājas spēkā likums “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”, kas paredz, ka par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīstami Latvijas pilsoņi, kuri arī 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, vai arī personas, kuras 1940. gada 17. jūnijā varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību, ievērojot, ka visas attiecīgās personas no 1940. gada 17. jūnija līdz 1945. gada 2. septembrim citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem. Minētajā likumā noteikts, ka Otrā pasaules kara dalībniekiem tiek izsniegta noteikta parauga apliecība un piemiņas krūšu nozīme un, ka MK nosaka apliecības un piemiņas krūšu nozīmes paraugu, izsniegšanas, uzskaites un izmantošanas kārtību. Ievērojot minēto, izdoti Ministru kabineta noteikumi.

Ceturtdien, 28.jūnijā, vienā no Rīgas skaistākajām vietām – Ķīpsalas pludmalē – no plkst. 18.00 līdz 19.00 norisināsies jau piektais “Borjomi” pikniks, kurā ikviens apmeklētājs varēs baudīt patīkamu atmosfēru, nogaršot bezmaksas burgerus dzīvās mūzikas pavadībā, kā arī izmēģināt savus spēkus dažādās aktivitātēs.

Veicot muitas kontroles pasākumus Ventspils ostā, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Valsts policiju novērsa 2 000 000 cigarešu nelikumīgu pārvietošanu. Cigaretes bija noslēptas kravā ar mēbelēm.