Jauna floriste, kuras draugs it kā ir vampīrs (tā viņš pats sevi pozicionē), ļauj sevi graizīt ar skuvekļiem, lai draugs varētu apmierināt savu vēlmi pēc asinīm. Bet vairāk nekā 10 gadus viņa savu ķermeni piedāvā arī citiem cilvēkiem, kuri dzer asinis, lai izdzīvotu.
Viņas nesenākais “pielūdzējs” ir 43 gadus vecais Mičels Vahmils no Teksasas, kurš saka, ka viņas asinis dod viņam nepieciešamo enerģiju, lai viņš varētu izdzīvot. Viņi tiekas pāris reizes gadā, lai izpildītu kārtējo rituālu.
Blata no Luiziānas apzīmē sevi kā “melno gulbi”, kas apzīmē kādu, kurš pēc paša vēlmes dod citiem dzert savas asinis.
Viņa pati saka, ka jau no pašas mazotnes ir aizrāvusies ar vampīriem. Pēc tam, kad māsas grāmatu plauktā viņa bija atradusi grāmatu par vampīriem, šī doma no viņas galvas vairs nekad nepavīdēja.
“Tas prasa pavisam specifisku prāta stāvokli, lai izbaudītu būšanu par melno gulbi. Tev ir jābūt padevīgākam un jāizbauda došana,” saka Blata.
“Lai cilvēks no tevis varētu baroties, jums ir jābūt savstarpējai uzticībai. Mičelam un man ir ļoti intīmas attiecības, un es viņam uzticos pilnībā.”
Iegriezumi nav dziļi, ir nepieciešams iegriezt tikai mazliet, lai iznāktu asinis. Pēc iegriešanas ar skuvekli viņa izmanto piesūcekņus, lai asinis iztecētu laukā. Process esot ļoti drošs – viss tiek dezinficēts un tīrīts.
Mičelam neesot nepieciešams dzert daudz asiņu, citādāk viņam paliekot slikti. Enerģijai esot nepieciešams tikai mazs daudzums.
Viņi abi tic, ka asiņu dzeršana ir dziļi garīga pieredze.
Avots: www.mirror.co.uk
Tevi noteikti interesēs
- Astoņi ieradumi sievietēm pēc 60, kuriem ir ļoti grūti pretoties
- Nopļautā zāle: mana pieredze, kā izmantot nopļauto zāli ar maksimālu labumu dārzā
- Kāpēc mūsu priekšteči pret 15.aprīli izturējās ar atturību: “Šodien spogulī nedrīkst skatīties”
- Kaut kas nav kārtībā ar šī gada pavasari — ko slēpj jaunākās prognozes par tuvojošos ciklonu
- Nopirku vecu māju pie Ventas upes: veicot remontu, zem grīdas dēļiem pamanīju lina maisu un par tā saturu runāja viss ciems
- “Agnese pirmajā randiņā devās uz tualeti, kabatā paņemot līdzi kotleti” ar neviltotu izbrīnu stāsta Māris







