Prioritāri skatāmies, lai tiktu samazinātu darbaspēka nodokļi mazajām algām, lai radītu vidi, kur darba devējs var samaksāt šos 1000 eiro, kur viņam tas fiziski nav vienkārši neiespējami. Tas ir tas slieksnis, pie kura viena daļa cilvēku arī sāktu atgriezties Latvijā.
Otrkārt, jāizstrādā jauna nodokļu politika, kura būtu prognozējama. Jo tas nav pieņemami, ka trīs gadu laikā nodokļi tiek grozīti 56 reizes. Nodokļi ir jāgroza tā, lai jūs kā uzņēmējs zinātu, ka jums konkrēts nodoklis tiks mainīts pēc gada vai pēc pusotra gada, vai diviem gadiem, ka jūs varat prognozēt savu uzņēmējdarbību. Tādai ir jābūt nodokļu sistēmai.
Tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka ir nevis jārunā par kaut kādiem atsevišķiem nodokļu uzlabojumiem, bet ir jāizlabo pilnīga visa nodokļu sistēma. Lai to izdarītu, tas ir iespējams komplektā ar būtisku Valsts ieņēmuma dienesta (VID) reformu.
Tas ir arī mūsu programmas punkts – mēs uzskatām, ka Latvijā ir būtiski jāreformē VID.
Bet VID jau nenosaka nodokļu likmes.
Jā, bet tur ir daudz argumentu, kāpēc tas ir kompleksi skatāms jautājums. Proti, mēs Latvijā runājam par to, ka ir jāiekasē nodokļi. Tā ir visa filozofija, ka no cilvēkiem vajag izspiest pēdējo santīmu, ka tā būs tā kvalitatīvā nodokļu iekasēšana. Bet tā ir nepareiza filozofija. Filozofija, ar kuru jānodarbojas valdībai un ar kuru jānodarbojas VID, ir tāda, ka šīm institūcijām ir jāpalīdz cilvēkiem, jāpalīdz uzņēmējiem izdomāt, kā nopelnīt vairāk.
Tieši ļaujot un palīdzot cilvēkiem nopelnīt vairāk, arī mūsu nodokļu ieņēmumi palielināsies. Tas ir pamatuzdevums, kas ir jādara VID. Un es nosaukšu tikai vienu piemēru – Igaunijā, kā mēs zinām, ir par pusmiljonu vai pat par 600 tūkstošiem mazāk cilvēku, Igaunijas ieņēmumu dienestā strādā divas reizes mazāk darbinieku, Igaunijā ir kopumā zemākas nodokļu likmes, tai skaitā arī zemākas darbaspēka nodokļu likmes, vienlaikus Igaunijā nodokļos tiek iekasēts par miljardu eiro vairāk nekā Latvijā.
Tas ir klasisks pierādījums tam, cik neefektīvi šobrīd strādā Latvijas Republikas VID, un tam nav sakara ar to, ka mēs nemākam no cilvēkiem iekasēt nodokļus. Tam ir sakars ar to, ka šī brīža valdība nemāk palīdzēt cilvēkiem nopelnīt vairāk.
Vai jūs programmā jau esat domājuši, ko darīt ar sociālo nodokli – palielināt vai samazināt, PVN – palielināt vai samazināt? Vai arī tas ir tikai konceptuāls jautājums – kad nonāksiet pie varas, tad arī lemsiet?
Pirmā tēze – citas partijas, kuras tagad saka, kurus konkrētus nodokļus tās gatavas pamainīt un kādā veidā izmainīt nodokļu sistēmu konkrētās pozīcijās, tas viss ir populisms, jo nevienai partijai, kas nav reāli, fiziski pie varas, nav pieejami visi objektīvie rādītāji, lai saprastu, kādā stāvoklī vispār valsts atrodas.
Un savukārt tās partijas, kuras ir pie varas, loģiski, ka izskaistina šos rādītājus, jo tām pie varas ir jānoturas. Tāpēc, nonākot pie varas un izvērtējot faktisko valsts situāciju, ir iespējams arī pieņemt kādus konkrētus lēmumus.
Attiecībā uz nodokļiem, mēs esam arī jau publiski pateikuši, ka nodokļu izmaiņas, proti, jauna nodokļu sistēma ir ieviešama, cieši sadarbojoties ar labākajiem Latvijas nodokļu speciālistiem. Konsultējoties, vispirms izanalizējot visu, un tad jau nākamais solis – brīdī, kad, visticamāk, “KPV LV” vadīs valsti, Latvijā nebūs identiskas nodokļu likmes visiem un visās vietās. Jo, piekritīsiet, ka Krāslavai tādas pašas nodokļu likmes kā Rīgai ir negodīgi.
Vai, piemēram, Dagdā tādas pašas nodokļu likmes kā Rīgā – ir negodīgi. Mēs sakām, ka mums nav jābaidās – dažādos Latvijas reģionos būs dažādas nodokļu likmes.
Jūs pieļaujat, ka varētu būt pašvaldību nodokļi vai kas tamlīdzīgs?
Es ne tikai pieļauju, es esmu pārliecināts, ka Latvijas teritorijā – un tas nav jauns divritenis… Šveicē ir 26 kantoni un katrā kantonā ir pavisam citādas nodokļu likmes. Latvijā būs tieši tāpat. Latvijā, īpaši atbalstāmos reģionos, mēs zinām, ka Latgale no šīs 28 gadu valdīšanas cietusi visvairāk, būs citādākas nodokļu likmes, jo mums ir jāpaceļ visa valsts konkurētspēja.
Mēs nevaram runāt tikai par to, ka mums ir viena Rīga un pārējie ir salīdzinoši nekonkurētspējīgas pilsētas un novadi.
Ja salīdzinām ar Lietuvu – uzreiz varam uzskaitīt vairākas vienlīdz konkurētspējīgas pilsētas. Ja paskatāmies uz Igauniju – mēs atkal varam redzēt vairākas vienlīdz konkurētspējīgas pilsētas. To mēs arī vēlamies panākt, ka mums nav tikai viena Rīga un pārējais perifērija. To var izmainīt, tikai un vienīgi ieviešot dažādas nodokļu likmes dažādos reģionos, proti, īpaši atbalstāmos reģionos tās ir zemākas, mazāk atbalstāmos reģionos tās ir augstākas.
Bet katru nodokļu pozīciju ir iespējams pateikt, kad tu fiziski tiec pie visiem papīriem, kurus objektīvi šobrīd, īpaši priekšvēlēšanu laikā izvērtēt nav iespējams, jo, no vienas puses, valdība tos izskaistina, no otras puses, ticēt statistikai nav nekāda pamata. Piemēram, valdība saka, ka mums ceļas iekšzemes kopprodukts (IKP) un mēs atkal atgriežamies pie stabilas attīstības, bet cilvēkiem ir jāpasaka, kas tad ir IKP? IKP ir virtuāls skaitlis, kurš palielinās situācijā, ja palielinās elektrības cena. Vai tajā brīdī, kad palielinās elektrības cena, jūsu maciņā naudas kļūst vairāk? Tieši otrādi – jūsu maciņā naudas kļūst mazāk.
Vēl viena lieta, kāpēc mēs objektīvi neticam šiem izskaistinātajiem rādītājiem – tas ir vienkārši pasaules ekonomikas fenomens, ka mums konstanti ir labākie IKP rādītāji, bet vienlaicīgi esam viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā.
Pilnu interviju varat izlasīt portālā lsm.lv, spiežot ŠEIT
Lūk intervijas radio ieraksts:
