Pēc tikšanās atnāca piedāvājums doties uz klubu padejot, viņa piekrita. Tad es sapratu, ka manas jūtas pret viņu palikušas iepriekšējās. Beigās mēs apmainījāmies telefona numuriem, lai uzturētu kontaktu.
Mēs sākām iet uz randiņiem, un, reiz, es atkal viņai atzinos mīlestībā. Bet šajā reizē viņa atbildēja uz manām jūtām. Es jutos kā laimīgākais cilvēks pasaulē. Pēc mēneša mēs apprecējāmies, viņa pārcēlās pie manis.
Manai sievai neizdevās atrast pienācīgu darbu. Es tajā neredzēju problēmu, jo es varēju nodrošināt mūs abus. Turklāt man patika, ka viņa saimnieko mājās.
Bet visu laiku mana sieva kļuva mazāk aktīva, man trūka viņas uzmanības. Mani sāka pārņemt sliktas domas un, pēc ilgām šaubām, es nolēmu dzīvoklī ierīkot divas kameras. Vienu gaitenī, otru – guļamistabā.
Esot darbā, es ļoti ilgi noskaņojos, lai pieslēgtos kamerām. Es baidījos, ka piepildīsies manas pašas trakākās iedomas. Bet es noteikti nedomāju savā dzīvoklī ieraudzīt ko tādu. Mana sieva visu dienu nodarbojās ar mājas darbiem, un vēl gāja uz veikalu pēc produktiem. Viņai vispār nepalika laika, lai atpūstos.
LASI VĒL: Kāpēc trūcīgas sievietes nelaužas par visu varu apprecēties. Ieklausies manā pieredzē!
Bet pirms manas atnākšanas viņa sāka sevi savest kārtībā, lai es viņu redzētu skaistu. Mani satrieca viņas uzticība.
Tāpēc es viņai nopirku pašu skaistāko ziedu pušķi un aizvedu uz restorānu. Tur es viņai atzinos par savu necienīgo rīcību. Bet viņa smaidot atzinās savā mīlestībā pret mani.
Kopš tā brīža mana mīlestība pret sievu kļuva vēl spēcīgāka.