“Kāda es jums esmu sieviete?” – rindā sašutusi jautāja 35 gadus veca sieviete

Pēc darba man vajadzēja ieiet lielveikalā nopirkt nepieciešamos produktus, jo mājās nebija ne piena, ne maizes, ne dārzeņu.

Protams, šajā laikā lielveikalā bija daudz cilvēku, jo arī viņi pēc darba pa ceļam uz mājām ieradās iegādāties nepieciešamās lietas. Tāpēc vakaros pie kases vienmēr ir lielas rindas.

Es paņēmu visu nepieciešamo un dažas lietas no tā, kuras sākumā negrasījos ņemt. Bet tā jau vienmēr notiek. Piegāju pie kases, bet tur rindā vietu ieņēma sieviete, no skata uz gadiem 35. Man bija tikai grozs ar dažiem produktiem, bet sievietei, kas bija man priekšā, pilni ratiņi.

Nez kāpēc rinda virzījās uz priekšu ļoti lēnām, kasiere nekādi nevarēja izdot atlikumu. Skrēja te pie vienas kases, te pie otras. Es mierīgi gaidīju, bet sieviete ar ratiem sāka burtiski nervozēt un ar saviem iepirkuma ratiem braukāt turpu-šurpu. Viņa pat vairākas reizes uzbrauca man uz apaviem.

Es mēģināju nedaudz no viņas atiet nost, bet viņa vienalga turpināja man braukt virsū ar saviem ratiem. Man tas beidzot apnika un es sacīju:

– Sieviete, jūs varētu pastāvēt mierīgi? Varbūt pietiks ar ratiem braukāt turpu šurpu? Jūs jau man visas kājas esat sabraukājusi. Jūs tomēr nestāvat viena rindā!

Un tad notika pats pārsteidzošākais. Viņa pret mani pagriezās un skaļi izmisuma pilnā balsī saka:

– Kāda es jums esmu sieviete? Jūs paskatieties labāk! Atraduši sievieti!

Man palika smieklīgi. Cilvēki rindā arī sāka atskatīties un smaidīt.

– Atvainojiet, bet kas jūs esat? Varbūt vīrietis? Tad, lūdzu, piedodiet.
– Jūs ņirgājaties? Jums taču lieliski redzams, ka es neesmu sieviete!

Man kļuvu vēl interesantāk.

– Ja jūs neesat sieviete, tad kas?

LASI VĒL: Kāpēc mūsu sievietes pēc 50 gadiem izskatās kā vecmāmiņas: 5 galvenie iemesli

“Ne sieviete”, viņa sacīja pati sev, pagriezusies uz citu pusi:

– Dievs! Kas tām tantēm (to viņa acīmredzot domāja par mani) par pieradumu visus pēc kārtas saukt par sievietēm? Kas, viņām pavisam slikta redze?

Tad viņa atkal pagriezās pret mani un burtu pa burtam sacīja:

– Sieviete! Es neesmu sieviete. Es esmu M E I T E N E!!! Kas, Jūs neredzat acīmredzamo?

Visa rinda no smiekliem teju vai apraudājās.

– Jūs ko!? – es izbrīnīta sacīju un arī sasmējos. – Es, protams, varu saprast, ka jūs līdz pat šim brīdim gribat palikt meitene. Bet tomēr jūs vairs neesat tajā vecumā, lai jūs tā sauktu. Man jūs esat sieviete, bet savas fantāzijas pataupiet kādam citam.

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment