Sākotnēji, kopš pašiem cilvēces pirmsākumiem, vīrieša loma ģimenē un dzimtā iekļāva sevī 3 nosacījumus: aizsargāt, radīt un apgādāt. Tie ir pašu pamatu pamati, kuri bijuši uz šīs zemes virsmas jau tūkstošiem gadu.
Tomēr, papētot šos nosacījumus tuvāk, nevienam vien nākas atzīt, ka šie nosacījumi nav ekskluzīvi tikai vīriešu kārtas pārstāvjiem. Vai sievietes nav pildījušas šos nosacījumus? Ne tikai tagad, bet arī agrāk? Tie nav nosacījumi, kurus var pildīt tikai vīrietis, bet arī sievietes. Tad, kur gan slēpjas vīrišķības kodols?
Ja mēs skatāmies uz radīšanu un aizsargāšanu, tad mēs saprotam, ka šīs lomas dala gan vīrietis, gan sieviete. Bet tieši vīrišķība parādās tajā uz to, kur ir likts akcents.
Radīšanas procesā bez jebkādām variācijām ir nepieciešami abi dzimumi, lai tas notiktu. Abi uzņemas radīšanas lomu, bet uzsvars tiek likts uz vīrišķo, jo ir pieņemts, ka vīrietis ir tas, kuram ir jāizrāda iniciatīva, lai aizsāktu šo procesu.
Arī sagādnieka loma ir dalīta jau kopš pašas senatnes. Tas ir komandas darbs. Nekad nav biji tā, ka ģimeni apgādā tikai vīrietis. Tāds priekšstats ir radies, jo vīrietis parasti sagādā uzturvielām bagātīgākus produktus, kas ir lielākoties medījumi vai zvejas loms. Sieviete, savukārt, sagādā ogas, augus un citus vieglāk iegūstamus produktus.
Tāpēc, mēs nonākam pie 3. nosacījuma- aizsargāšana. Tā ir vīrišķības sakne. Tā kā senatnē vīrietim bija gan jāiekaro, gan jāaizsargā, tad vīrieti drīzāk var dēvēt nevis par aizstāvi, bet par cīnītāju. Tas ir saglabājies arī līdz mūsdienām. Ne gluži pirmatnējo formu veidā, bet, piemēram, ja naktī mājās būs kādas dīvainas skaņas, vīrs nesūtīs sievu iet paskatīties, kas tur notiek. Tā vismaz nevajadzētu būt.
Avots: artofmanliness.com