Kas mūsdienās ir miers?

peace

Ikviens no mums ir sajuties, kā būtu iestrēdzis vāveres ritenī. Tu tikai skrien un skrien, un skrien. Tu vairs neatceries, kad pēdējo reizi patiesi juties mierīgs- gan prātā, gan garā. Kā Tu izjūti mieru?

Metjū Rikardam (Matthieu Ricard) 1972. gadā bija daudz sološa karjera bioķīmijā, cenšoties atklāt E. coli baktērijas noslēpumus. Viņš tikko bija ieguvis doktora grādu un pieņēma, dzīvi mainošu lēmumu, iet pavisam citu ceļu un atrast iekšēju mieru.

Viņš stāsta: Man bija lieliski pusaudža gadi. Mans tēvs bija filozofs, un mana māte ir gleznotāja, tāpēc visi šie cilvēki – rakstnieki un domātāji nāca pie mums ciemos. Es pats biju mūziķis. Mans tēvocis bija pētnieks, un es atrados laboratorijā kopā ar diviem Nobela prēmijas ieguvējiem medicīnā. Nevarētu vēlēties vēl labāku iespējamu raudzījumu uz dzīvi vai nu vienā, vai otrā veidā.

Un tad, sasniedzot 20 gadu vecumu, es redzēju dažas dokumentālās filmas par visiem Tibetas garīgajiem līderiem, kas bēga, komunistiem iebrūkot Tibetā. Kad es ieraudzīju tās sejas, es nodomāju: „Oho, te ir dzīvs Sokrāts, Svētais Francisks no Asīzes. Es došos uz turieni!” Tās es arī devos. Kādā brīdī es nodomāju: „Jā, ir jauki studēt E. coli baktērijas šūnu dalīšanos, bet ja nu es varētu gūt nelielu ieskatu tajā, kā darbojas laime un ciešanas…”

Tā nu es aizgāju pensijā 26 gadu vecumā, un pēdējos 45 gadus es esmu veicis pēc doktorantūras pētījumus Himalaju kalnos.

 Es esmu daudz domājis par to, kas man ir “miers”. Vai tāds maz eksistē. Pastāv ārējais klusums, kas šajā telpā salīdzinoši dominē, izņemot vien to, ka mēs radām nelielu troksni, taču pastāv arī iekšējais miers. Patiesais jautājums ir, kā lai tos abus divus uztur balansā?

Bieži ir šī sajūta, ka mēs visas mūsu cerības un bailes nostatām ārpus mums pašiem. „Ja man būs šis vai tas, tad viss būs kārtībā. Ja man nebūs tā, es nebūšu īsti laimīgs.” Tomēr galu galā mēs saskaramies paši ar savu prātu no rīta līdz vakaram, un tas var būt vai nu mūsu labākais draugs, vai arī lielākais ienaidnieks.

Ja mēs necenšamies sakārtot iekšējo stāvokli, lai uzlabotu pašsajūtu, tad mēs nudien esam nepatikšanās. Un tas arī ir iekšējais miers – nevis tā klišeja par meditāciju, kurā tu iztukšo prātu un atpūties. Miers ir izvairīšanās no prāta haotiskajiem aspektiem, un tad ir iespējams sakārtot domas un emocijas, vai arī reizēm vienkārši sēdēt un atpūsties šajā skaidrajā apzinātībā. Tā ir vieta bezgalīgam mieram.

Avots: ideas.ted.com

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment