Konkurences padomes vadītāja: kāpēc patiesībā Latvijā ir tik augstas zāļu cenas

iesībā

Konkurences padome (KP) novērtē, ka iestādes veiktā tirgus uzraudzība par kompensējamo zāļu izplatīšanu izraisījusi tik plašu rezonansi. Uzraudzības secinājumi, kas izgaismo nozarē samilzušas problēmas, acīmredzot bija īstajā vietā un laikā, jo pēc tās publiskošanas uzrunāti jutās gan nozares uzraugi, gan biznesa pārstāvji. Kā lasām nule publiski paustajā Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas (LZLA) valdes locekļa Jāņa Lībķena viedoklī, tas nav atstājis vienaldzīgus arī atsevišķus lieltirgotavu pārstāvjus, tiesa, nozares problēmās vainojot ražotājus un “to peļņas aizstāvi” Konkurences padomi.

Atgādinu, ka uzraudzības mērķis tomēr bija kompensējamo zāļu lietotāju interešu aizstāvība. T.i., primāri domājot par pacientiem, kuri visvairāk izjūt sekas no konkurences trūkuma dažādos zāļu piegādes un izplatīšanas līmeņos, kā arī zāļu izplatīšanas sistēmas vājās pārraudzības.

Liriskai atkāpei varu padalīties ar personisku pēdējo gadu vērojumu: kad pietrūkst racionālu pretargumentu, lai atspēkotu mūsu lietās un uzraudzībās konstatētos konkurences ierobežojumus vai pārkāpumus, tiek izmantots galējs līdzeklis – KP tiek apsūdzēta kādu personu interešu lobēšana. Visai ērts paņēmiens uzmanības novēršanai, taču slikti, ja apvainojumi nonāk cits ar citu pretrunā. Tieši farmācijas nozarē KP priekšlikumi reiz jau tika saistīti ar kāda liela vairumtirgotāja interešu aizstāvēšanu, nu pienākusi kārta ārvalstu zāļu ražotājiem.

Šeit negrasos sākt atspēkot absurdas apsūdzības, taču ar pilnu atbildību paziņoju: LZLA publiskajā telpā paustā informācija par KP neobjektivitāti un vienas iesaistītās puses – ražotāju – aizstāvību, ir faktiem neatbilstoša un maldina sabiedrību.

Pretēji LZLA paustajam, KP konstatējusi sistēmiskas problēmas gan zāļu aprites uzraudzībā un likumdošanas piemērošanā, gan visos izplatīšanas līmeņos – kā ražotāju, tā lieltirgotavu un aptieku, kas arī novedušas pie sekām – zāļu īslaicīgas nepieejamības un dārdzības -, kuras izjūt patērētājs.

Lai iegūtu vispusīgu informāciju, nevis tikai lieltirgotavu vai ražotāju viedokli, un varētu sniegt objektīvu problēmu izklāstu un ieteikt risinājumus, KP ieguva informāciju par faktiem no septiņiem zāļu ražotājiem, 12 lieltirgotavām, kā arī no tādām valsts iestādēm kā Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija un Zāļu valsts aģentūra. Savukārt patērētāju aptaujas dati, kā jau iepriekš norādījusi KP, var būt subjektīvi un tāpēc secinājumi pamatā balstīti uz nozari uzraugošo iestāžu un tirgus dalībnieku sniegtajiem kvantitatīvajiem datiem, kas arī izmantoti analīzē.

Šķir otru lau, lai lasītu tālāk

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment