LA.lv: Kā gudri izaudzēt ķiploku. “Paitēnu” saimnieka padomi labai ražai

“Līdz kuram laikam var stādīt ziemas ķiplokus, lai raža būtu ar garantiju un izaugtu lielas galviņas?” – tā bieži jautā lasītāji. Zemnieku saimniecības “Paitēni” īpašnieks Gundars Ceplītis, kurš specializējies ķiploku audzēšanā, sniedz praktiskus padomus iesācējiem, raksta portāls la.lv.

Vilces pagasta saimniecība “Paitēni” pašlaik ir viena no lielākajām ķiploku audzētājām Latvijā. Tur kopumā apsaimnieko 110 hektāru, lielāko daļu gan aizņem graudaugi un rapsis. Ķiplokus šogad audzēja septiņos hektāros, nākamgad platības palielinās vēl par trim, jo šīs kultūras audzēšana kļūst arvien ienesīgāka.

“Pēdējos gados Latvijā vērojams ķiploku audzēšanas bums, arī es aicinu pievērsties ķiploku audzēšanai, jo šī niša pašlaik ir brīva,” teic jaunais lauksaimnieks. Gundars Ceplītis savulaik studējis Nīderlandē, strādājis par auditoru Eiropas Komisijā, un arī pašlaik veiksmīgi apvieno darbu saimniecībā ar finansista darbu Rīgā.

Augsne – labas ražas pamats
Ķiplokus ieteicams audzēt pēc graudaugiem, kartupeļiem, kāpostiem, ganību zālājiem un citām kultūrām, kuru mēslošanai izmantots organiskais mēslojums (satrūdējuši kūtsmēsli). Savukārt ķiplokiem labi pēcaugi ir kvieši, jo palielina graudu ražu par 1,5 t/ha. Tiem, kuri apsaimnieko lielākas zemes platības, lauksaimnieks neiesaka kā ķiploku priekšaugus izmantot rapsi un pupas, jo tad stādījumi būs vairākkārt jāravē, t.i., šīs kultūras arvien veidos pasēju ķiploku laukā (herbicīdi, piemēram, Fenix, kurus atļauts lietot ķiplokiem, neiznīcina pākšaugus un rapsi, tādējādi tie kļūst par nezālēm, no kurām pat ar ķīmiju nevar tikt vaļā). Audzētājs cenšas strikti ievērot augu seku, ķiplokus iepriekšējā vietā stādot ik pēc diviem gadiem. Viņš uzsver, ka to audzēšanai nepieciešama irdena, labi sastrādāta, no akmeņiem un nezālēm attīrīta augsne.

“Šogad ķiplokus stādīju smagnējā māla zemē. Tā uzturēja mitrumu, kas arī ķiplokus paglāba karstajā, sausajā vasarā, tomēr iegūtā raža bija divreiz mazāka nekā parasti. Turpretī tiem, kuri šosezon šo kultūru audzēja vieglās, smilšainās augsnēs, ilgstošā sausuma dēļ raža izdega.

Mani novērojumi sešu gadu laikā rāda, ka ķiplokiem vislabākā ir mitrumu labi saturoša vidēji smaga augsne, tādā labu ražu – desmit tonnas no hektāra – var izaudzēt bez papildu laistīšanas,
” apgalvo Gundars Ceplītis.

Pirms ķiploku stādīšanas Paitēnu saimnieks augsni rūpīgi sastrādā, nolīdzina, nokultivē 10–15 cm dziļi, lai būtu irdena. Pamatmēslojumā iestrādā minerālmēslus, kas der arī kviešiem un rapsim, ar NPK 10-26-26 (350 kg/ha). Šāds fosforu un kāliju saturošs mēslojums ķiplokiem noteikti nepieciešams, lai tie varētu sagatavoties ziemai un izveidotu spēcīgu sakņu sistēmu.

Lai nebūtu par biezu
Audzējot lielos apjomos, ķiplokus parasti sāk stādīt oktobra pirmajā nedēļā. Piemājas dārzos to var darīt arī vēlāk – mēneša vidū, ja vien netraucē lietus un dubļi. Nevar stādīt ne par agru, ne par vēlu – svarīgi, lai rudens beigās ķiploki būtu izveidojuši saknes plaukstas garumā, bet nepagūtu izdzīt asnus.

Stādīšanai vislabākās ir vidēja lieluma ķiploku galviņas (4–5 cm diametrā). Lielākas stādīt nav izdevīgi, jo tad jāpatērē vairāk stādmateriāla, turklāt aplami ir domāt, ka no šādām daivām vienmēr izaugs liela izmēra ķiploki. Arī mazie ķiplociņi (zem 4 cm) neder, no tādiem nevar iegūt augstu ražu, tāpēc tie izmantojami tikai pārtikas vajadzībām.

Lasi arī: Vīrs publicē sirdi plosošas foto no sievas un nedzimušās meitiņas bērēm, lai cīnītos pret braukšanu dzērumā un par stingrākiem likumiem

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru