Agrāk stādāmo materiālu īsi pirms stādīšanas drīkstēja kodināt, bet tagad to darīt vairs nedrīkst, jo neviens augu aizsardzības līdzeklis šim nolūkam pie mums nav reģistrēts. Tādēļ, lai ķiploki neslimotu ar lakstu vai sakņu puvi, tos ieteicams pavasarī (parasti maijā) 1–2 reizes apsmidzināt ar fungicīdiem, piemēram, Signum.
Saimniecībā ķiplokus stāda ar 40 cm atstatumu starp rindām. Stādīšanas dziļums 5–10 cm, daiviņas izvieto aptuveni 7 cm attālumā citu no citas. Blīvāk gan izvietot nedrīkst, jo tad augi cits citam zog barības vielas, nevar normāli attīstīties, galviņas izaug mazas. Nevajadzētu stādīt pārāk dziļi vai sekli, jo tad sakņošanās laikā ķiploki var tikt izspiesti augsnes virspusē. Nevajadzētu kļūdīties un iestādīt ar saknēm gaisā, jo tad paies ilgs laiks, līdz asns tiks ārā no zemes, un galviņas nepagūs izaugt lielas. Stādot mehanizēti, aparāts bieži vien daivas vadziņā met uz sāniem – tas ķiplokiem netraucē augt; asni gan veidojas mazliet šķībi, taču ķiploku galviņas izaug skaistas.
Kuru šķirni?
Agrāk saimniecībā Paitēni audzēja vairākas ziemas ķiploku šķirnes, taču ar laiku gandrīz visas izbrāķēja, jo tās veidoja neliela izmēra galviņas ar grūti notīrāmām zvīņām. Pašlaik saimnieks pavairo un audzē tikai vienu – ‘Ļubaša’. Šī šķirne pierādījusi sevi jau vairākus gadus – veido izskatīgas, lielas galviņas ar sarkanvioletu mizu. No vienas puses, labi, ka šiem ķiplokiem ir daudzslāņaina miza – galviņas viegli tīrīt, tāpēc audzētājs bez grūtībām var sagatavot skaistu tirgus preci, bet, no otras puses, daudzo zvīņu dēļ ķiplokus ir grūti žāvēt.
“Šogad laika apstākļi žāvēšanai bija lieliski, jo bija ļoti karsts, taču ierastajās vasarās, kad ir mitrs un vēss, ķiploku apžāvēšanai jāpieliek daudz pūļu, pretējā gadījumā tiks sapūdēta visa novāktā raža jau 1–2 nedēļās. Vislabāk ķiplokus žāvēt siltumnīcā, sabērtus uz galdiem vai līdz pusei piepildītās plastmasas kastītēs. Ieslēdzot ventilatorus, galviņas siltumā zem plēves seguma izžūst jau nedēļas laikā. Ja šādi izžāvēt nav iespējams, novāktos ķiplokus pirms uzglabāšanas iesaku turēt siltā, labi vēdināmā telpā. Nekādā gadījumā nevajag žāvēt šķūnī – aukstumā ķiploki gan nesapūst, taču miza pielīp, ir grūti tīrāma, galviņas zaudē savu labo izskatu,” skaidro audzētājs. “Lai ķiplokus veiksmīgi uzglabātu, tie pēc novākšanas noteikti jāžāvē siltumā un vējā. Zaļiem ķiplokiem uzreiz jānogriež stumbrs, atstājot to 2–3 cm garumā, kā arī īsi jāapgriež saknes. To vislabāk darīt ar tapešu griešanai paredzētu nazi. Pēc tam ķiplokus var likt kastēs žāvēties un vēlāk līdz pavasarim glabāt pagrabā vai aukstuma kamerā 0…+2 °C temperatūrā. Ja ķiploki nav pietiekami izžāvēti, uzglabājot tos ātri vien bojā zaļais pelējums.”
UZZIŅA
• ‘Ļubaša’ ir ziedošā ķiploku šķirne. Tiklīdz augiem sāk veidoties ziedneši (tie ir trausli, nevis pārkoksnējušies), tie pēc iespējas ātrāk jāizlauž, citādi samazināsies raža.
• Īstais laiks ķiplokus novākt, kad apakšējās lapas sāk dzeltēt, bet augšējās trīs lapas vēl zaļas. Normālā standarta vasarā tas parasti ir jūlija trešajā nedēļā. Šogad ķiploki nobrieda daudz agrāk, tos vajadzēja vākt jau 10.–15. jūlijā. Šķirnes ‘Ļubaša’ priekšrocība – nobriedušas galviņas neveras vaļā, jo tās sedz daudz zvīņu, tāpēc nav jāuztraucas, ja ķiploki ilgi stāv zemē ar nokaltušiem lakstiem.
• Stādmateriālu ieteicams regulāri atjaunot, izmantojot ziedkopas jeb tā sauktos gaisa sīpoliņus. Piemēram, saimniecībā Paitēni, lai iegūtu veselīgus ķiplokus, katru gadu iepērk jaunu pirmā ataudzējuma importa stādmateriālu no Ukrainas. Tie, kuri vēlas sākt ķiploku audzēšanu, pie Gundara Ceplīša pašlaik var iegādāties otro ataudzējumu vidēji par 4 eiro kilogramā.
• Liela nozīme ķiploku augšanā un attīstībā ir papildmēslojumam. Pavasarī, tiklīdz var tikt uz lauka, ķiploki jāpiebaro ar 34% slāpekļa mēslojumu (200 kg/ha). Pēc divām nedēļām, kamēr laksti nav izauguši lieli, dod 200 kg/ha amonija sulfāta. Nedrīkst nokavēt īsto mēslošanas brīdi, citādi minerālmēsli sakrīt lapās un ķiploki apdeg.
ka var sazvanit kiploku audzetaju
man interese kiploku sekla