Nekustamā īpašuma nodoklis
Nodoklis, kuru vietējās pašvaldībās aprēķina, balstoties uz zemei un ēkām noteiktajām kadastrālajām vērtībām, nākamgad varētu vēl necelties, tāpēc ka līdz 2019. gada beigām nekustamiem īpašumiem kadastrālās vērtības nemainās.
Bet zemes kadastrālais novērtējums un līdz ar to aprēķinātā nodokļa summa var mainīties, ja vietējā pašvaldība noteikusi citu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.
Piemēram, lauksaimniecībā izmantojamo zemi pārveido par apbūves zemi vai dzīvojamās apbūves zemi izmanto komercdarbībai. Tāpat vērtības var mainīties, mainoties zemes kopplatībai vai tai noteiktajiem apgrūtinājumiem. Lauku teritorijās zemes kadastrālā vērtība mainās, ja lauku īpašumā uzbūvē dzīvojamo māju, ja atbilstoši meža inventarizācijai noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Līdz 2025. gadam par 3 hektāriem lielākai lauksaimniecībā izmantojamai zemei aiz pilsētu robežām nekustamā īpašuma nodokli aprēķina, balstoties uz īpaši noteiktu vērtību, kuras palielinājums gadā nepārsniedz 10 procentus no iepriekšējam gadam noteiktās vērtības.
Ēkām kadastrālās vērtības var mainīties, ja mainīts ēkas lietošanas veids, piemēram, dzīvojamās telpas tiek pārveidotas par biroja telpām vai otrādi, ja precizēts ēkas fiziskais nolietojums, tāpat, ja ēkai piebūvēts vai nojaukts stāvs.
2019. gadā dzīvojamās apbūves zemei ar kultūrvēsturiskajiem apgrūtinājumiem saglabāsies kadastrālās vērtības samazinājums 30% apmērā.
Rīgā, Carnikavas, Babītes, Saulkrastu, Limbažu un citu novadu pašvaldībās nekustamā īpašuma nodoklis būs aptuveni septiņas reizes lielāks par tiem dzīvokļiem, ģimenes privātmājām un vasarnīcām, kurās neviens nav deklarējis savu pastāvīgo dzīvesvietu.
Nodokļa maksāšanas paziņojumi pašvaldībām jānosūta īpašniekiem vai daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem līdz 2019. gada 15. februārim. Tos nesaņemot, maksātājiem pašiem rakstiski par to jāpaziņo pašvaldībām līdz 15. martam. Ja nodokļa maksāšanas paziņojums nav saņemts, nodokļa aprēķins vienalga būs spēkā 22. martā.
Aprēķināto nodokli var samaksāt uzreiz visu vai maksājot to četrās daļās, bet ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī. Ja nodoklis nav samaksāts, tad pašvaldībā automātiski “ieslēdzas skaitītājs”, kurš skaita soda naudu par katru kavēto dienu.
Vieglo automašīnu īpašniekiem
No 2019. gada 1. janvāra par vieglo automašīnu, kuras pirmā reģistrācija notikusi pēc 2008. gada 31. decembra un kura aprīkota ar iekšdedzes dzinēju, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme būs atkarīga no oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma uz vienu kilometru.
Ja transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nebūs datu par tā radīto izmešu daudzumu, tad šo nodokli maksās, summējot nodokļa likmes atbilstoši vieglā automobiļa pilnai masai, motora tilpumam un motora maksimālajai jaudai.
Savukārt par agrāk – līdz 2008. gada 31. decembrim – reģistrētajām vieglajām automašīnām transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā atbilstoši tā pilnai masai.
Komunālie maksājumi
No 2019. gada 1. janvāra iedzīvotājiem uzņēmuma “Latvenergo” ieviestā tirdzniecības zīmola “Elektrum” klientu rēķinos par patērēto elektrību ietvertā daļa sadārdzināsies par 33 līdz 35%.
Klientiem, kuriem mēneša patēriņš nepārsniedz 100 kilovatstundas (kWh), rēķini pieaugs līdz 1,70 eiro apmērā.
Klientiem, kuri tērē no 100 līdz 200 kWh mēnesī, tie pieaugs līdz 3,50 eiro apmērā. Vēl lielāks sadārdzinājums skars tos, kuru patēriņš pārsniedz 200 kWh mēnesī. Sadārdzinājums neskars tā dēvētos aizsargātos elektrības lietotājus, tostarp daudzbērnu ģimenes, trūcīgos un mazturīgos iedzīvotājus.
No 2019. gada 1. janvāra iedzīvotājiem būs jāmaksā ne tikai par patērēto dabasgāzi, bet arī abonēšanas maksa par pieslēgumu.
Dabasgāzes sadales sistēmas uzņēmumā “GASO” sola, ka iedzīvotāju lielākajai daļai par pieslēgumu papildus būšot jāmaksā 1,77 eiro mēnesī, nerēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vienlaikus tiek solīts, ka par apkurē patērēto dabasgāzi būšot jāmaksā mazāk nekā līdz šim. Rēķini varot pieaugt tikai tām mājsaimniecībām, kurās dabasgāzi tērē maz vai netērē nemaz.
Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas aprēķiniem, tiem iedzīvotājiem, kuri dabasgāzi izmanto tikai ēdiena pagatavošanai, rēķins pieaugs vidēji par 1,35 eiro mēnesī. Savukārt tiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei, rēķini sarukšot vidēji par 2,69 eiro mēnesī.
Dabasgāzes sadales sistēmas uzņēmumā “GASO” iesaka tiem iedzīvotājiem, kuri dabasgāzi nepatērē, atteikties no pieslēguma, par ko gan tad būšot jāmaksā ap 13 eiro, kas līdzvērtīga tai summai, kas no 2019. gada 1. janvāra turpmākos sešus mēnešus būtu jāmaksā par pieslēgumu.
No 2019. gada 1. janvāra vairāku novadu un pilsētu iedzīvotājiem palielināsies rēķini par sadzīves atkritumu izvešanu.
Rīdziniekiem un citiem, kuru sadzīves atkritumus apglabā poligonā “Getliņi”, rēķins par viena kubikmetra sadzīves atkritumu izvešanu pieaugs par 3,80 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Sadzīves atkritumu izvešanu iedzīvotājiem sadārdzina dabas resursu nodoklis. Līdz šim maksāto 35 eiro vietā nākamgad jau būs 43 eiro par vienas tonnas apglabāšanu poligonā.
Pilnu rakstu varat izlasīt portālā la.lv, spiežot ŠEIT