Latvijā viena no aktuālākajām tēmām reģionos ir gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas ietekme un ar to saistītais nemiers. Tomēr ir viens novads, kurš šo laiku “pārlaiž” mierīgi, jo reforma to nekādi neskars, raksta portāls la.lv.
Runa ir par Gulbenes novadu, kurš jau 2009. gadā tika izveidots kādreizējā rajona robežās. Tajā apvienojas Gulbenes pilsēta un 13 pagasti un citas mazākas pilsētas. Nu jau kā vienotam Novadam kopā pavadīti desmit gadi. Novada iedzīvotāji un vadība kā galveno ieguvumu min iespēju reģionos īstenot projektus, kurus pagasti vieni paši nekādi nespētu “pavilkt”.
Vienlaikus gan attālākās vietās esot izteikti jūtama gan varas, gan arī dažu pakalpojumu “attālināšanās” no novada iedzīvotājiem. Ir arī vairāki pagasti, kuriem nav savu deputātu pārstāvniecības novada domē, kā rezultātā šo pagastu iedzīvotājiem nav tiešas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā.
Daudziem vietējiem ir plaši zināms fakts, ka ar mazu pārtraukumu Andis Caunītis – esošais Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks – visus šos gadus ir strādājis domē. A. Caunītis atceras, ka pateicoties , Nikolajam Stepanovam, kurš ir bijušais Gulbenes mērs un nu jau ir aizgājis viņsaulē, savulaik izdevies vienoties par to, ka novads tiks izveidots rajona robežās.
Tāpat Gulbenes rajonam bijusi vēl viena priekšrocība – tajā ir tikai viena izteikta lielā pilsēta – Gulbene. Tajā paša laikā, Valkas rajonā ir atrodami vairāki teju vienlīdz spēcīgi attīstības centri – Smiltene, Valka, daļēji arī Strenči.
LASI ARĪ: Traģiskas sekas ātrās palīdzības brigādes avārijai Dagdā
Vienlaikus tiek norādīts, ka novada izveidošana uz Gulbenes rajona bāzes atviegloja dzīvi arī citā ziņā – nekas vairs nebija jādala. Vienīgā kļūda, ko vadītāj saskata – fakts, ka pagastiem paredzētā tā sauktā apvienošanās kompensācija 200 tūkstošu latu apmērā tika izlietota pēc katra pagasta ieskatiem.
Atbildīgāk un pareizāk būtu biji darīt tā, ka pagasti sanāk kopā un izlemj par kopīgām prioritātēm.Tāpat tiek atgādināts, ka toreizējās reformas veicēji arī neizpildīja solījumu, ka uz novada centru no katra pagasta varēšot aizbraukt pa asfaltētu ceļu. Viņš norāda – lai nokļūtu uz Līgo pagastu, Beļavu , Druvienu, Tirzu, joprojām esot jāpārvietojas arī pa grants ceļu.