Izrādās, ka bērniem, kuri lasa Harija Potera grāmatas un sevi identificē ar tās varoņiem, ir atvērtāka domāšana un mazāk aizspriedumu pret minoritātēm, tā vēstīts Amerikas Psiholoģijas asociācijas izdotajā žurnālā “Journal of Applied Psychology”.
Jebkurš šo grāmatu cienītājs pastāstīs, ka tās ir par draudzību un morāli, kā arī cīņu starp labo un ļauno.
Pētījumā piedalījās bērni un jaunieši dažādās vecuma grupās sākot no 10 gadiem, un visu grupu dalībnieki, kuri saprata un varēja apspriest sarežģītākās tēmas no grāmatām, bija iejūtīgāki pret minoritātēm vai sociāli atstumtiem cilvēkiem (piemēram, imigrantiem).
Harija Potera grāmatās ir aprakstītas sociāli atstumtas un vajātas mistisku būtņu grupas, piemēram, milži un kentauri. Tāpat arī burvji tiek iedalīti “tīrasiņos” un “draņķasiņos”, un šie termini atsauc atmiņā nacistisko Vāciju vai jebkuru citu valsti vai režīmu, kas uzspiež kastu sistēmu.
Sevis identificēšana ar Hariju norāda, ka cilvēks pieņem visu, kas notiek, un to, kas viņš ir. Lai arī viņam nav Hermiones prāta spēju vai klasiskā varoņa izskata, viņš pret visiem izturas kā pret vienlīdzīgiem – iespējams, tāpēc, ka pats pārāk labi zina, kā tas ir, kad citi pret tevi slikti izturas.
Tā ir labestība un citu pieņemšana, kas viņu padara par varoni tikpat lielā mērā kā varoņdarbi, un Harija tēls iedvesmo arī pieaugušos būt varoņiem.
Avots: mirror.co.uk