Pirms 7 gadiem es iestādīju pāris kokus blakus notekūdeņu bedrei: kopš tā laika bedre nekad nav izsūknēta

Apmēram pirms 7 gadiem es atrisināju koku applūšanas problēmu. Šī metode bija dabiska un balstījās uz noteiktu koku veidu unikālo spēju absorbēt milzīgu ūdens daudzumu, kas veicina zemes izžūšanu.

Skolas gados bioloģijas stundās skolotāja izskaidroja transpirācijas procesu, kas ļauj augiem uzsūkt no augsnes mitrumu un to iztvaikot.

Daļa ūdens tiek izmantota augu barošanai un audzēšanai, bet pārējais iztvaiko atpakaļ atmosfērā. Mums ir izdevies šo procesu pārvērst sev par labu.

Tāpēc applūstošajā zonā es nolēmu stādīt kokus ar augstu transpirācijas līmeni. Dažas sugas var absorbēt līdz 800 litriem ūdens dienā, padarot tās par lielisku risinājumu, lai cīnītos ar lieko mitrumu.

Viens no čempioniem šajā rādītājā ir papele, kas spēj patērēt līdz 800 litriem ūdens dienā.

Tomēr es saprotu, ka ne visi vēlas savā zemes gabalā iestādīt tik lielu koku. Šajā gadījumā papeles var stādīt ārpus savas teritorijas, piemēram, aiz žoga.

Papildus papelei ir arī citi koki ar augstu transpirācijas līmeni:

• Ozols patērē līdz 600 litiem ūdens dienā
• Vītols vai kļava patērē līdz 250 litiem ūdens dienā
• Egle patērē līdz 300 litiem ūdens dienā
• Bērzs patērē līdz 200 litiem ūdens dienā

Iestādot dažus kokus no šī saraksta, jūs varat atrisināt teritorijas applūšanas problēmu.

Lasi arī: Uzmanību! Ja tu sapnī esi redzējis šīs 11 lietas, nekādā gadījumā neignorē tās…

Lasi vēl: Jaunumi aktiera Mārtiņa Egliena dzīvē

Pēdējos 7 gadus neesmu saskāries ar vajadzību izsūknēt ūdeni no notekūdeņu bedres, jo koki lieliski regulē mitruma līmeni apkārtnē.

 

Arī interesanti: Mazsālīti tomāti maisiņā ar ķiplokiem. Super gardi!

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment